Bijusī klasesbiedrene transporta līdzeklī uzsāka pietiekami personīgu sarunu par sievišķību kā tādu.
Sākumā samulsu, jo mēs neesam tuvas, bet vēl pēc brīža man kļuva interesanti.

Situācija.
Meitene ir samērā puiciska, paskaļa un, viņasprāt, nesievišķīga.
Jautājums.
Kādu īpašību kopu sevī ietver sievišķība, vai šī īpašību kopa ir mainīga zināmu lielumu summa, vai tomēr zināmie lielumi ir konstantas vērtības nemainīgā 'paketē'?
Papildjautājums.
Vai sieviete apzināti, atbildot uz augstāk uzdoto jautājumu, var kļūt sievišķīga? Pie noteikuma, ka, jau sākot risināt problēmu pamanāma skeptiska attieksme pret acu plakšķināšanu un šķietamu trauslumu. Tas viss esot 'bullshit', jo viņa pati sev liktos stulba, sākot runāt maigā balsī.
Jāpiemin, ka meitene ir gudra un acu plakšķināšana tik pat labi varētu būt vienkāršota sievišķības izpratne, kā simbolisks salīdzinājums. Lai vieglāk uztvert.

Savā nodabā apdomāju šos jautājumus un nekādi nenonāku pie mani apmierinošas atbildes. Kad būšu izdomājusi, varbūt uzrakstīšu.

P.S.
Man esot smieklīgas kurpes. Tā nemaz nav. Tās ir man mīļas, ērtas un pat ļoti nopietnas. Lai neteiktu vairāk.