Šodien tik ļoti samulsu par klienta man izrādītu uzmanību, ka sajutos bezpalīdzīga, pārāk kautrīga un nespējīga atbildēt ar standartfrāzi, nemaz nerunājot par veselīgu humoru. Pēdējo reizi tā biju jutusies aptiekā, 16 gadu vecumā, pirmo reizi iegādājoties pharmatex vaginālās tabletes. Pārliecībā, ka esmu jau liela, gudra un spējīga par sevi parūpēties, droši jautāju aptiekārei, pa cik kopā tās tabletes jāēd. Lieki piebilst, ka viņas atbilde mani ‘iedzina zemē’ un, ka tajā aptiekā neesmu rādījusies līdz pat šai dienai. Pilnīgi atšķirīgas situācijas, bet sajūtas vienas. Jocīgākais, ka mulsuma lēkmes nav pastāvīga parādība, bet gan periodiski neparedzami viļņi, kurus nespēju savienot ar citiem notikumiem vai sajūtām dzīvē, lai noteiktu to rašanās cēloni. Kā mana vecāmāte teiktu: “Nosarki kā lauku biete, ij ne pušplēsta vārda nebildusi”. Scheiss.....Scheibenkleister!