- Tēt, var es sev mājās turēšu pundurtrusi?
- Nemaz nedomā. Tev ir suns.
- Nu lūdzu, lūdzu, lūdzu.. Vislabāk rižiku. Tādu, kuram ausis pa zemi velkās.
Un attiecīgi nodemonstrēju tēvam maza skaistulīša bildi avīzē. Nezinu, vai viņš vispār paskatās, jo brauc pie stūres un cenšās koncentrēties pēcdarba nogurušo rīdzinieku-autovadītāju jūklī.

Patiesībā man nevajag to trusi. Kaut rudais sīcis laikraksta atvērumā patiešām ir apburošs. Man tikai atkal sagribējās būt stingrā, bet maigā tēva mazajai, mīļajai meitiņai. :)

P.S. Man tagad ir pašai savas zvaniņu ērģeles. :)