pēc mūžības
Ēdnīca Fabrika uz Tērbatas ielas kotējas. Riktīgi garšīgi. Ceru, ka ilglaicīgi un ka pēc pusgada tā pati vista ananāsos negaršos pēc ceptas zeķes.

Romā kopš manas pēdējās vizītes tur nekas nebija mainījies. Vismaz ne tajos ceļos, kurus man nācās iet. A nē, meloju. Man patika viens jaunuzradies krogs-bārs-naktsklubs. Maziņš, bet feins. Pārus laiž iekšā neskaitot, bet tos, kuri pa vienam – atkarībā no situācijas iekšpusē. Lai izlīdzinātu siev/vīr īpatsvaru. :) Geju un lesbiešu pāri neskaitās. Tie ārpusē aiz stūra sadalās ‘tradicionālos’ pāros un tad pseidoapskāvienā mīlīgi smaidot iekaro naktsklubu. Un neviena brēciena par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Nu ko, darbs turpinās.

TI BACIO.


P.S. Joprojām meklēju 1-istabas dzīvokli, vēlams centrā. Esmu nenormāli forša un mēbeles nelaužu, prusakus neiedzīvoju, logu rūtis nedauzu un rēķinus maksāju laikā. Izskatīšu visus piedāvājumus.