Tīri vai žēl sametās, ka es nesmēķēju. Dažkārt gribās tāpat vien iziet uz balkona, atlaisties saliekamajā krēslā un... skaisti ar smeķi uzsmēķēt. Sev.
Varbūt es tomēr smēķēju, kad citi kūpina, un pati to nezinu? Citādi nevaru izskaidrot pēkšņu vēlmi pēc cigaretes vai, vēl labāk, pēc smaržīgas tabakas pīpē.