Prom no Rīgas....
... un, kad esmu Rīgā atgriezusies, viss šķiet tik prasti uzspēlēts un pelēks pat saulei smaidot, ka nevar saprast, kur ir vaina. Manī vai citos. Droši vien, ka man labāk patiktu, ja citos. :) Un nepaies ne pāris dienas, kad atkal pieradīšu un viss pilsētā liksies, ja ne labi, tad 'normāli'. Latvijā ir tik daudz skaistu vietu un jauku cilvēku! Ja sanāk izbraukt un paskatīties, tad pārsteidzoši, ka gandrīz vai ikkatrā vietā ieprātojos nopirkt zemi vai mājoklīti. Un visbiežāk vietās, kur cilvēku maz un, par kurām Rīgā esot, labākajā gadījumā domājas: "Pārāk tālu." No kurienes tālu? No 'centra'? :) Smieklīgi. Vai arī praktiski. Drīzāk tālu no mīļiem cilvēkiem. Viena nekur nedotos, bet, ja mīļākais cilvēks dzīvotu, piemēram, nedēļas nogalē apmeklētajā burvīgajā Kuldīgā, tad daudz nedomātu. Protams, vienā apmeklējuma reizē redzama tikai pilsētas 'fasāde' un viedoklim ar praktisku dzīvošanas pieredzi nav nekāda sakara, tomēr nevaru pretoties jaukajām izjūtam, kādas pārņēma, nesteidzīgi klīstot pa Kuldīgas ielām. Un vēl daudz citām apdzīvotām vietām Kurzemē. Tāpat pārņem prieks redzot, ka tiek sakoptas vecas pilis, juras krasti un nomaļi ciemati. Un žēl, ka atrodas cilvēki, kuri pamanās savu atkritumu maisu aizstiept liidz kāpām pie pašas jūras un tad tur izgāzt. Sarkasmam varētu pajautāt, vai nebij smagi nest un vai pašam nākamreiz no jūras ārā nākot nebūs pārsteigums par uz muguras pielipušu pamperi, piemēram... No otras puses, acīmredzot, pie savas mājas sliekšņa atstāt nevēlējās. Ar kaut kādu domu jau tas maiss tika nests.
Skumji. Bet nekas, gan mees visi iemācīsimies. :) Un jūra pa to laiku nenogurstoši vems ar varu sabarotos mēslus. Turies!
Visu rītu domāju par seksu. Un rakstīšana ar uz to pusi vien griežas. Neļaujos. Cenšos sev iestāstīt, ka TAS nav viss uz pasaules, tomēr domas domām neklausa.
Mostoties sekss, vannasistabā spogulī sekss, rīta zaļās tējas krūzē sekss, skatlogos uz ielas sekss un darbā aiz sienas sekss. Es taču nepārvēršos par vīrieti?! ;)