Mans tēvs nav ļoti saimniecisks frukts. Vakar sēžam ar mammu virtuvē. Kamēr es dzeru tēju un lasu žurnālu, viņa gatavo ģimenei svētdienas pusdienas. Pēc neilgas cīņas ar fileju mamma kļūst īgna un sāk meklēt kādu piederumu, ar ko uzasināt nazi. Es uzprasu tēvam, kapēc mammai jāasina naži. Tēvs, turpinādams vicināties ar savu karabīni (saucās ikdienas rokas un elpas ievingrināšana tēmēšanā; vispār es nemaz negribu zināt, ko kaimiņi par to domā, viņu šad tad logā ieraudzījuši iepriekšminētajā procesā), nesatricināma mierā atbild, ka droši vien tāpēc, ka tie ir neasi. Loģiski. Tikai ļoti loģiski. Pat mammai smiekli sanāca.