Baisi patīkams nogurums. Ne tāds kā pēc seksa. Un ne tāds kā pēc dejošanas mēģinājuma vai neprātīgas lēkāšanas pa viļņiem. Daudz un nepatīkama, bet labi padarīta darba nogurums. Tagad es varētu pārvērsties par kalnu un iet apciemot Muhamedu. Man nebūtu grūti. Es būtu milzīgākais, jaukākais un ātrākais kalns, kādu vispār iespējams iztēloties. Tik liela un stipra es šodien apsveikšu dzimšanas dienā savu brāli. Un pateikšu paldies mammai. Viņa ar tēva starpniecību nosūta man uz darbu brokastu maizītes, ja es pa nakti neesmu bijusi mājās. Sākdama strādāt gan par tām aizmirsu, toties tagad jo lielāks prieks. Gandrīz tik pat labi, kā pēc gara pārgājiena svaigā gaisā ar draugiem piesēst un uzēst siermaizi un padot kādam tēju termosā. Vai zaptsūdeni. ;) Nekādas kolas, jogurti un tuplas, vai grillēti laši!
Ja pa ceļam uz mājām redzi pazibam garām kādu laimīgu kalnu – tā esmu es.

P.S.
Neesmu resna.