Draugu ieteikumi var būt patiešām ļoti noderīgi, bet pieļauju, ka cilvēki apzināti izvairās dot padomus, ja viņiem to skaidri neprasa, jo tā liekas kā pārmērīga jaukšanās otra dzīvē. Tā ka, ja interesē, varbūt, ka ir vērts to tieši pajautāt. :)

(Reply to this) (Thread)

es tā padomāju un sapratu, ka padomus es nemaz negribu. mani uzvelk, ja man māca dzīvot. bet es gribu zināt domas. "tev būtu jāliek īsāki nagi" ir slikti. "manuprāt, tev nepiestāv tik gari nagi" ir ok, jo tas ir viedoklis.
bet tev taisnība – ja es gribu dzirdēt godīgas domas, tad man tas ir jāpasaka. jo daudzi baidās tās atklāt.

(Reply to this) (Parent)

Man ir ļoti līdzīgi.

Interesanti. Man nav baigi plašais draugu loks, un gribas ticēt, ka cilvēki, kuri ir svarīgi, var man pateikt lietas, ja uzskata par svarīgu, bet es tāpat releitoju ar to, ka, ja dod nelūgtus padomus, lielākoties besī, bet, ja nedod un neizsakās, sāku pieņemt, ka slepeni džadžo ar tādu "te pat vairs nav vērts neko teikt". :D

(Reply to this) (Thread)

vai ne! līdzīgi ir ar to, ka es vienmēr gribu dzirdēt godīgus viedokļus – arī tad, ja tie ir nepatīkami –, bet tai pat laikā esmu pilnīgi pārliecināta, ka apvainotos. :D

(Reply to this) (Parent)