247 (emocionālā nepieejamība vs seksuālā pieejamība) |
[30. Maijs 2021|12:40] |
apsolīju sev un draudzenēm, ka ar sava tipa vīriešiem vairs netikšos. un tad sāku ar vienu tādu tikties.
bet man vispār kaut kā interesanti tagad sevi (un viņu) vērot. šoreiz ļoti skaļi galvā skan visi trauksmes zvani, es jūtu sevī emocionālu pretestību, un gandrīz pazudusi ir iepriekš ļoti klātesošā vajadzība vīrietim izpatikt. noprotu, ka mana līdzšinējā "bet ar mani viņš atveras" attieksme ir vienā kategorijā ar "es varēšu viņu izmainīt".
problēma (un iemesls, kāpēc viņam neatsaku) ir – un, brīdinu, te varbūt var būt drusku par daudz intīmas informācijas –, ka tikai ar šiem, sava tipa vīriešiem, es esmu līdz kaulam seksuāla būtne. paralēli tiekos ar vienu citu, kurš pilnīgi visās ziņās būtu man emocionāli veselīgāks, un sekss nav slikts, bet es tomēr neatslēdzos pilnībā, nepiedzīvoju tādu aizmirstību kā gribētos. bet ar manu tipu ir tā, ka pietiek ar vienu pieskārienu, lai manī pamostos kaut kas absolūti primitīvs un pazustu visas apziņas radītās robežas. un es dievinu to kontroles zaudēšanu – it nevienā citā dzīves situācijā es nespēju justies tik īsteni brīva.
un tagad man drusku bail, ka tā tas arī paliks. ka man būs jāizvēlas starp izcilu seksu un ērtu/veselīgu kopābūšanu. kas savukārt novedīs pie tā, ka man, domājams, nekad nebūs pilnībā piepildošu un apmierinošu romantisko attiecību. |
|
|
Comments: |
Kāda ir tava tipa vīrieša, ja nav noslēpums?
tips ir visai specifisks (gandrīz visi mani ex ir principā viens cilvēks), bet izrādās, ka tādu Latvijā ir daudz. nu, vai es viņus visus atrodu.
emocionāli nepieejams vispārākajā pakāpē, ieslēpies sevī ļoti dziļi iekšā. kluss, nerunīgs, vārdi un emocijas ar knīpstangām velkami. nenolasāms. tātad jau agri iemācījies rīt un slēpt savas sajūtas, baidās no to izpausmēm un jebkādas iniciatīvas izrādīšanas. rūpes prot izrādīt tikai caur praktisku palīdzību. runāt par jūtām ne vien negrib, bet arī nemaz neprot. visu "risina" noslēdzoties. apvieno šo rakstura profilu ar konkrētu vizuālo izskatu (garš augums, kaulaina miesasbūve, gaišas acis, liels deguns, vājš zods), un es esmu zudis cilvēks.
Ja neskaita gaišās acis un lielo degunu, viss atbilst manam tipāžam :D Latvija tādā ziņā ir pateicīga vieta, kur dzīvot - nav grūti atrast šādus super noslēgtus personāžus :D
kā no latviešu reālisma literatūras izkāpis, goda vārds. :D attiecībās ar viņiem konstanti skrien ar galvu sienā. ko vēl vairāk vajag?
Manuprāt, šī izvēle starp izcilu seksu un veselīgām attiecībām ir jāveic biežāk nekā mēs par to runājam. Arī man izcils sekss ir bijis tikai visādi citādi disfunkcionālās attiecībās. Nezinu, kaut kas tur ar to grēku zemapziņā varbūt.
nu, un ko lai dara? no vienas puses es esmu pilnīgi par atvērtām attiecībām, bet no otras – ir tomēr kaut kā netaisnīgi negulēt ar savu primāro partneri. bet citu risinājumu es neredzu.
Ja ir jāizvēlas vai risināt seksuālo nesaderību veselīgās attiecībās, vai visu citu, izņemot seksu, neveselīgās, es izvēlos pirmo. Bet jāatzīst, ka sekss man nav prioritāte, līdz ar to šī izvēle nekad nav bijusi ļoti smaga.
Vai klasiskais risinājums nebūtu palikt stāvoklī no tā izcilā seksa un pēc tam audzināt veselīgajās attiecībās?
Es neko nesaprotu no tipiem, bet man šķiet, ka ar cilvēku, kas tev visādi citādi interesē, pie seksa var strādāt (ja jūtaties kopā vismaz komfortabli) līdz būs tik pat labi. Kaisle ir forši, bet, ja viss cits ir slikti, tas ir quick fix. | |