tas nav aizvainojoši, nesatraucies! paldies par rūpi. bet nav jau ar mani arī tik traki. tā nav īsta depresija, tikai apstākļu izraisīts depresīvs stāvoklis, kas kaut kad pāries. veldres būtu šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem.
es vienkārši gaidu, kad drīkstēs beigt izolāciju, jo iespēja aiziet apātiju sapurināt kādā krogā un troksnī ir ļoti palīdzīga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, vienkārši tas man šķiet labs veids kā dzīves apnikuma un depresijas un viss besī posmā koncentrēti atiet, atpūsties (nevaru šobrīd atrast labāku apzīmējumu), sagrupēties un saprast vai ir kas jāmaina ikdienā (darbs/dzīvoklis etc), uz ko mainīt (ja vajag), cik tieši naudas vajag lai ko mainītu vai kādi ir varianti piepelnīties, kā salāgot laiku u.tml. jo nu šobrīd dievu dienu pārgājiens vienatnei gar jūru atkrīt, ballīte vai satikt kādus foršus cilvēkus atkrīt (nu, drīkst pastaigas laukā, nav baigi patīkami, pat ja ar termosu vai meža vidū vāra zupu), ja nu vienīgi virtuāli, ja der un patīk, bet nu varbūt var kādu labu videolekciju vai vebināru iedvesmoties, ir šobrīd arī bez maksas par visdažādākajām tēmām. nu un podkāsti visādi arī esot.

es šausmīgi gribu klusuma rekolekcijas, kopš par tādām uzzināju, bet tur jātrāpa kad vispār organizē un kur vispār notiek un kad tad nu tas vēl būs (vai sanatoriju, bet tur ir dārgāk un bez klusuma)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas, par ko es pēdējos mēnešus sapņoju, ir kāda (vismaz) nedēļa lauku mājā. ar max diviem cilvēkiem, ar lauku darbiem, bez interneta. parakņāties pa zemi, nosalt, nogurt, pagulēt zem kodīgas vilnas segas. eksistēt ļoti fiziskā formā. liekas, ka tas palīdzētu elpot. bet es nepazīstu nevienu, kas man varētu ko tādu piešķirt.

un tā jau es patiesībā zinu visu, kas ir jāmaina. bet problēma ir vispārējā nogurumā un motivācijas trūkumā. viss ir baigā vate.
man liekas, ka mums ir viena, bet pretēja problēma. tev vajag klusumu, lai attīrītos. bet man klusuma ir par daudz, viss stāv uz vietas, es gribu darbību, kustību, asu, virzītu fokusu. bet rekolekcijas izklausās diezgan stilīgi. ne man, bet vispār kā pieredze.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt caur FB? Bija kaut kur Vidzemē viena permakultūras u.tml. saimniecība, kur šitā varēja braukt, diemžēl neatceros neko sīkāk. Vienā kkādā bēdīgā muižā arī šito deva, tur gan laikam baigie lauku darbi nebija. Ik pa laikam līdzīgus piedāvājumus var redzēt arī Māja meklē cilvēku grupā, aizpag.vasarā Kurmenē par 70 eiro mēnesī izīrēja māju (izņemot vienu istabu, kur tantīte uz brīvdienām šad tad un ogu laikā pati grib atbraukt), bet mums nederēja. Kaut kur Tukuma rajonā arī bija kas līdzīgs. Bruknas kopiena?

https://m.facebook.com/groups/majameklecilveku/permalink/1977705022385482/?anchor_composer=false&ref=content_filter

Tās rekolekcijas ir ļoti stilīgas, es gribēju hardcore, ar mūķenēm, tematisku kontemplāciju, mieru un klusumu, bet Rubenis taču arī uzcēla māju tieši šādai vajadzībai. Ir jau vēl arī visādi jogas retrīti, bet tur liels risks uzrauties hujezotērikai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"māja meklē cilvēku" es esmu, daudz siekalojos. :)
tā vidzemes saimniecība ka tik nav šī – https://www.facebook.com/saimnieciba.zadini/ ?

bet tagad, pandēmijas vidū, braukt uz kaut kādām kopienām galīgi nav prāta darbs. turklāt es arī negribu ne tos svešos ļaudis, ne to mazliet apgaroto domāšanu, kas parasti tam nāk līdzi. gribētu sarunāt palikšanu pie kādiem draugiem vai radiem, kur var arī vakarā aliņu atvērt un niekus pagvelzt. tikai nav tādu draugu vai radu ar lauku mājām/vasarnīcām. kā katru pavasari domāju par lucavsalas mazdārziņiem, bet baidos arī par savu nevarību – vai, ja speciāli jābrauc, neatmetīšu ar roku. un tā arī nav tik pilnīga aizbēgšana no realitātes.

ui, jā, ar jogu vispār baigi šaubīgi. man tīri fizisko aktivitāšu ziņā joga šķiet uzrunājoša, bet tai mūždien apkārt tā, kā tu labi saki, hujezotērika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka cita, kaut kur GNP teritorijā, ja nekļūdos un ģimene.

Tu līdz tai Lucavsalai vispirms aizbrauc. Es aizgāju uz Tīruma ielas dārziņiem un pārgribēju. Jo nu man nav iekšā pašai taisīt sētu un pat ja to uzblieztu, tādas vietas, kur nav uzreiz blakus reāls bomžatņiks ar bomžu virtuvi, dīvānu čila zonai un vispār parastu sadzīvi zem klajas debess vai nepārprotami pa vidu aizdomīgai taciņai, es neatradu. Un man der pļava, man nevajag fancy vai iekārtotu, bet tomēr ar bērniem kopā ejot gribas to vidi pēc iespējas drošu.
Un Lucavsalā pag.gad. brīvie bija pavisam tālu no pieturas. Lai gan šogad pēkšņi Ūpju ielā pie Dienvidu tilta bija atbrīvojies viens apvienotais pleķis numerācijā pa vidu, iespējams ir dimants.
Ja jābrauc ar sabiedrisko UN sīku riteņiem, jo tālu jāiet, plus mugureni, plus darbarīkiem, padzerties un uzkodas 4 cilvēkiem, iespējams arī ratiņsomu, nu laikam nebūs.
Bet vismaz izpētīt kārtīgi kuri pleķi pieejami, piezvanīt tantei un aizbraukt uz vietas dzīvē apskatīties gan ir vērts. Un ja tu aizbrauc un ir forša pļava, piebaksti man ar. Paprikas man šogad ir sadīgušas ;)

(Reply to this) (Parent)

https://m.ss.lv/msg/lv/real-estate/other/vegetable-gardens/ipxbh.html#map

Šis brīnišķīgs, bet drusku riskants piedāvājums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, ar šādiem (līdzīgi kā ar māju pieskatīšanu) ir tā nedroši, jo liekas, ka jebkurā brīdī var izmest. un vēl nez, kāda tā tante.

un par pārējo – es pavisam aizmirsu par visu to bezpajumtnieku problēmu. man netālu no mājām ir brīnišķīgi dārziņi, kur tādus mitekļus nemana, bet tur, protams, viss aizņemts un neviens neko neatdod. lai gan ir daži galīgi aizauguši, kur skaidrs, ka nav kopts jau gadiem. neviena numura nekur nav.
varbūt ir tiešām vērts tīri intereses pēc pa to lucavsalu paklīst. man bez bērniem daudz vieglāk samenedžēt tikšanu uz visādiem nostūriem.

paldies tev!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izmest diez vai, bet riskanti, jo var gadīties, ka diriģē un kontrolē un ja vecā raudze, pārdzīvos, ja viss nav pedantiski izravēts. Es nevarētu atslābināties. Bet forši, ka ir apstrādāts.
Varbūt uzliec uz kāda staba vai sētas kontaktus ar info, ka gribi noīrēt pļavu un pati uzsākt dārziņu, ja kāds pazīst īpašniekus, lai nodod info. Vai pie kāpņutelpas vai pieturas, ja turpat blakus. Ja nav iebildumu, ka sveši cilvēki zvana, bet lielāka jēga, nekā likt e-pastu.
Vēl jau ir nelegālie dārziņi, viena pazīstama kundze vienkārši uztaisīja sev dārziņu pļavā zem augstsprieguma līnijas blakus citiem dārziņiem, un pat mājiņu uzblieza, nu gan ir izēsta no vietas. Bet pie Dienvidu tilta uz Daugavas pusi centra virzienā ir lielie koki vevajos dārziņos, kur vispār vairs nekas nenotiek, arī uz Bolderājas pusi daudzās vietās it kā ir pagalam veci.
Un ja esi maksātspējīga, ir kaut kādas divas vietas, kur par dārgu naudu izīrēt dārziņu Rīgā, pat ar instrumentiem un ūdeni, neatceros kā sauc, plus vēl zemi apar, ja vajag.
Un tās kartes izpēti un izpilddirekcijas tantēm piezvani, varbūt tu atrodi ko tādu, kas der. Iepriekš Lucavsalā bija dabūjami arī pagalam aizauguši pleķi diezgan tuvu ūdenim (ķip ne pie paša, bet pēdējajā apdzīvotajā rindā), varbūt var dabūt ar peldvietu.

Oi, kā man uznāca ilgas pēc sava dārziņa!

(Reply to this) (Parent)