|
13. Apr 2021|23:28 |
tas, par ko es pēdējos mēnešus sapņoju, ir kāda (vismaz) nedēļa lauku mājā. ar max diviem cilvēkiem, ar lauku darbiem, bez interneta. parakņāties pa zemi, nosalt, nogurt, pagulēt zem kodīgas vilnas segas. eksistēt ļoti fiziskā formā. liekas, ka tas palīdzētu elpot. bet es nepazīstu nevienu, kas man varētu ko tādu piešķirt.
un tā jau es patiesībā zinu visu, kas ir jāmaina. bet problēma ir vispārējā nogurumā un motivācijas trūkumā. viss ir baigā vate.
man liekas, ka mums ir viena, bet pretēja problēma. tev vajag klusumu, lai attīrītos. bet man klusuma ir par daudz, viss stāv uz vietas, es gribu darbību, kustību, asu, virzītu fokusu. bet rekolekcijas izklausās diezgan stilīgi. ne man, bet vispār kā pieredze. |
|