paaugstināta temperatūra - 210 (melnīgsnējs) [entries|archive|friends|userinfo]
bija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

210 (melnīgsnējs) [10. Apr 2019|22:28]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
saruna par bērnības atmiņām un grāmatu lasīšanu noveda mani "sprīdīša bibliotēkas" sarakstā, un es atcerējos par "rudmataino zoru". man šķiet, ka pats stāsts man nešķita pārāk interesants, taču zora kā tēls bija brīnišķīga. viņa bija tāda, kāda es vēlējos būt. spēcīga - gan prata kauties, gan izmest asas piezīmes, kas apklusināja pat lecīgākos puikas. skarba, noskrāpētiem ceļiem, basām kājām un izspūrušiem matiem. pašpuika. vienpate. mežone ar krampi. nenoņēmās ne ar kādām emocijām, vienkārši darīja savu "darbu". un viņas sāpīgā iekšējā pasaule atklājās tikai tad, ja tu spēji to no viņas izvilkt.

šādas varones man bija īpaši mīļas. dažādu veidu ronjas. dzīve viņām triecas virsū kā jūra, bet viņas stāv ar augsti paceltu galvu un nekas viņas nelauž. savās bērnības rotaļās es vienmēr biju klejotāja - tumša, noslēpumaina meitene, kas attraucas uz zirga, sadod visiem ļaunajiem un traucas tālāk. kāpu kokos, šūpojos, cik augstu varēju, ložņāju pa krūmiem un visur biju varone. kad rotaļās nācās iekļaut māsu, viņa vienmēr bija bagāta, gaiša, viegla, kamēr es ar lielu prieku un romantizēšanu uzņēmos nabadzīgās plukatas lomu, jo tieši tās bija tās spēcīgākās. visas billes, annas no zaļajiem jumtiem un madikenas mani kaitināja. viņas bija pārāk mīkstas un saulainas. pārāk naivas. pārāk neapdomīgas un neracionālas. kaut kā dīvaini šādas domas iztēloties sešgadīga, astoņgadīga bērna prātā.

tumšums šajās fantāzijās izpaudās pat vizuāli. jā, zora bija bāla rudmate, bet citādi es vienmēr iemīlējos visos melnīgsnējajos varoņos. šo vārdu es atceros īpaši skaidri. ja varonis bija aprakstīts kā "melnīgsnējs", "ar tumšām matu cirtām", neko vairāk man nevajadzēja. un es pati vienmēr priecājos, ka labi iedegu, jo tad es nokļuvu tuvāk tam skaistuma ideālam, kas bija manā galvā. melni mati, tumšas acis un ļoti, ļoti brūna āda. pusaudža gados kādā forumā es pat apropriēju indiešu kultūru, veidojot tēlu indieti, jo viņas bija tik neticami skaistas.

bet patiesībā jau ir (vai tolaik bija) ļoti maz bērnu grāmatu, kas nebūtu par bāreņiem, par izdzīvotājiem un nabagiem. vienkārši interesanti, vai tas, ka mēs identificējamies ar šādiem varoņiem, nenoved pie kaut kādas nelāgas izpratnes par dzīvi. pie uzskata, ka turīgi un laimīgi cilvēki nav spēcīgi.
Linkir doma

Comments:
From:[info]homebound
Date:13. Aprīlis 2019 - 11:39
(Link)
Bille vispār nemaz nav saulaina! Un pārdzīvo, ka ir tik "mīksta", lai gan fakin pārcieš vardarbīgu bērnību UN KARU, un nesabrūk pavisam. How dare you. Bille ir varone! Tāda īsta, nepareiza, greiza, indīga brīžiem. Taisni kā tev patīk - tikai reālistiski vāja, kas ir skaisti un bēdīgi. Bille ir viss, viņa ir īsta.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:13. Aprīlis 2019 - 13:15
(Link)
es jau nesaku, ka viņa tāda nav! es saku, ka man bērnībā šķita, ka viņa tāda nav. jo es negribēju neko īstu. man nevajadzēja viņas "bērnišķīgos" pārdzīvojumus un emocijas, man vajadzēja tādu dragājošu, zobus sakodušu būtni, kurā, protams, ir savas skumjas, bet stāsts nav par to. stāsts ir par to, kā viņa sakož zobus un dragā.

rite no "pēdējā elfa" ir vislabākais un izstrādātākais šāds tēls. tur man netraucēja, ka viņai ir emocijas. jo viss pārējais atbilda manām prasībām - nabadzīga, apspiesta, bet sīksta. nogrūž malā savas sāpes, jo tās nav svarīgas, svarīgi ir iet uz priekšu, vadīt, glābt. ar visiem nobrāztajiem ceļgaliem un zemēm aiz nagiem.

ticu, ka bille ir tieši tāda pati. bet viņas optimisms mani atgrūda. vai arī man tikai šķita, ka viņa ir optimiste, jo es tālāk par kādām maksimums 100 lappusēm netiku. ieraudzīju tur kaut ko līdzīgu annai no zaļajiem jumtiem un atmetu. man vajadzētu beigt viņu minēt kā piemēru. :D vinnijs pūks jau man arī likās naivs un saulains, lai gan nav.
From:[info]homebound
Date:13. Aprīlis 2019 - 13:26
(Link)
Wtf, kāds optimisms?! :D Izlasi vēlreiz. Tā ir depresīvākā grāmata ever. Īpaši otrā un trešā daļa. I love it.
From:[info]homebound
Date:13. Aprīlis 2019 - 13:32
(Link)
Bille ir super indīga un maziska, greizsirdīga un nelaimīga. Viņa saceras uz skaistām lietām un teju nekad tās nedabū, viņa domā, ka ir labāka par citiem, bet visi visu laiku viņu apceļ, jo viņa ir nabadzīga un "neveikla", un tas ir tik patiesi un lieliski. Viņa nekad nedabū savas skaistās beigas, tur nav kaut kādas cīņas par skaisto, lielo dzīvi, viss ir tāds pelēks un dzīvs.

Tur nav nekā no tā, kas tev tad tik ļoti patika - viņa nav nez kāda varone, kas visu izcīna un karo ar pūķiem. Bet es vienkārši absolūti iebilstu par viņas ielikšanu "saulaino un skaisto" tēlu vidū blakus Annai no zaļajiem jumtiem.
From:[info]homebound
Date:13. Aprīlis 2019 - 13:38
(Link)
Ja tā padomā, viņa ir fakin Rite - bet tikai bērnunama laikā. Vienmēr tikai bērnunama laikā. Viņai neviens neiedod kauties par taisnību un apprecēt elfu. Piedod, esmu tiešām apvainojusies. :D Man nav tā, ka man riebjas Madinekas, Annas vai Poliannas, bet viņas vispār NETUR LĪDZI Billei.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:13. Aprīlis 2019 - 13:50
(Link)
:D tev nav jāapvainojas uz manu smadzeņu nespēju kategorizēt lietas! es taču nevaru tev pateikt, kāpēc man izveidojās tāds priekšstats un kāpēc es joprojām negribu pārlasīt ne "billi", ne "vinniju pūku".

mans minējums ir tāds, ka tieši viss tas īstums man nepatika. es negribēju lasīt par sāpīgu ģimenes dzīvi (droši vien tādēļ visi mani mīļākie varoņi bija bāreņi), es negribēju lasīt par karu (ja vien varoņi paši tajā aktīvi nepiedalījās), es negribēju varoņus, kas cer uz skaistām lietām. es gribēju - un īstenībā joprojām gribu - cīņas ar pūķiem (vai, zoras gadījumā, ar puiku bandām), pārspīlētu varonību un supertēlus.
[User Picture]
From:[info]neraate
Date:13. Aprīlis 2019 - 23:20
(Link)
interesanti. es Billi pat pirmo līdz galam īsti nevarēju, man mati cēlās stāvus kā to bērnu nemīlēja un tik briesmīgi apbižoja, tagad pirmo reizi izlasu, ka tur ir kaut kāds karš. jā, ar humoru, bet baigā čerņa. arī otro vai trešo daļu dabūju jau vēlīnos pusaudžu gados un vairs nevarēju

Zoru rudenī bērni gribēja lai lasu priekšā, bet tikai dažas nodaļas paspējām
From:[info]homebound
Date:14. Aprīlis 2019 - 14:07
(Link)
Karš bija taisni otrajā un trešajā daļā. Pirmajā vācbaltiešus sūta prom no Latvijas, tā smukā, blondā kaimiņu meitene tāpēc baruc prom. Un es vienkārši ļoti asociējos ar to bērnu un apbižošanu, protams, ka patiesībā baigā čerņa. Vēl jo vairāk nesaprotu, par kādu optimismu temperature runā. :D
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:14. Aprīlis 2019 - 14:47
(Link)
optimisms ir tas, kas ir manā atmiņā. ļoti iespējams, ka esmu prātā ielikusi billi vienā katlā ar tām citām nosauktajām meitenēm, nemaz neiedziļinoties.

mēģinot saprast, kas man tur tik ļoti nepatika, un spriežot no jūsu teiktā, man rodas teorija, ka arī tā apbižošana man varēja krist uz nerviem. tas, ka viņa sevi uzskata par labāku par citiem, lai arī, kā tu saki, pati ir maziska un greizsirdīga. un, tā kā tas viss izklausās pēc manis, man varēja nepatikt redzēt tur sevi, tāpēc atradu kaut kādus iemeslus, kāpēc man bille nepatīk. es tiešām nezinu - man nav tiesību iesaistīties šajā diskusijā, ja neko neatceros un neesmu pat izlasījusi līdz galam.

būtu arī interesanti zināt, kāda zora patiesībā ir, jo arī viņu es varētu atcerēties pilnīgi citādāk.