Comments: |
es jau nesaku, ka viņa tāda nav! es saku, ka man bērnībā šķita, ka viņa tāda nav. jo es negribēju neko īstu. man nevajadzēja viņas "bērnišķīgos" pārdzīvojumus un emocijas, man vajadzēja tādu dragājošu, zobus sakodušu būtni, kurā, protams, ir savas skumjas, bet stāsts nav par to. stāsts ir par to, kā viņa sakož zobus un dragā.
rite no "pēdējā elfa" ir vislabākais un izstrādātākais šāds tēls. tur man netraucēja, ka viņai ir emocijas. jo viss pārējais atbilda manām prasībām - nabadzīga, apspiesta, bet sīksta. nogrūž malā savas sāpes, jo tās nav svarīgas, svarīgi ir iet uz priekšu, vadīt, glābt. ar visiem nobrāztajiem ceļgaliem un zemēm aiz nagiem.
ticu, ka bille ir tieši tāda pati. bet viņas optimisms mani atgrūda. vai arī man tikai šķita, ka viņa ir optimiste, jo es tālāk par kādām maksimums 100 lappusēm netiku. ieraudzīju tur kaut ko līdzīgu annai no zaļajiem jumtiem un atmetu. man vajadzētu beigt viņu minēt kā piemēru. :D vinnijs pūks jau man arī likās naivs un saulains, lai gan nav.
Wtf, kāds optimisms?! :D Izlasi vēlreiz. Tā ir depresīvākā grāmata ever. Īpaši otrā un trešā daļa. I love it.
Bille ir super indīga un maziska, greizsirdīga un nelaimīga. Viņa saceras uz skaistām lietām un teju nekad tās nedabū, viņa domā, ka ir labāka par citiem, bet visi visu laiku viņu apceļ, jo viņa ir nabadzīga un "neveikla", un tas ir tik patiesi un lieliski. Viņa nekad nedabū savas skaistās beigas, tur nav kaut kādas cīņas par skaisto, lielo dzīvi, viss ir tāds pelēks un dzīvs.
Tur nav nekā no tā, kas tev tad tik ļoti patika - viņa nav nez kāda varone, kas visu izcīna un karo ar pūķiem. Bet es vienkārši absolūti iebilstu par viņas ielikšanu "saulaino un skaisto" tēlu vidū blakus Annai no zaļajiem jumtiem.
Ja tā padomā, viņa ir fakin Rite - bet tikai bērnunama laikā. Vienmēr tikai bērnunama laikā. Viņai neviens neiedod kauties par taisnību un apprecēt elfu. Piedod, esmu tiešām apvainojusies. :D Man nav tā, ka man riebjas Madinekas, Annas vai Poliannas, bet viņas vispār NETUR LĪDZI Billei.
:D tev nav jāapvainojas uz manu smadzeņu nespēju kategorizēt lietas! es taču nevaru tev pateikt, kāpēc man izveidojās tāds priekšstats un kāpēc es joprojām negribu pārlasīt ne "billi", ne "vinniju pūku".
mans minējums ir tāds, ka tieši viss tas īstums man nepatika. es negribēju lasīt par sāpīgu ģimenes dzīvi (droši vien tādēļ visi mani mīļākie varoņi bija bāreņi), es negribēju lasīt par karu (ja vien varoņi paši tajā aktīvi nepiedalījās), es negribēju varoņus, kas cer uz skaistām lietām. es gribēju - un īstenībā joprojām gribu - cīņas ar pūķiem (vai, zoras gadījumā, ar puiku bandām), pārspīlētu varonību un supertēlus. | |