bet cilvēks ir sociāla būtne. ne visiem cilvēkiem vajag suni, taču visiem vajag atbalsta plecu un kāda klātbūtni. es gribēju terapijā iemācīties pateikt, ka, hei, es šeit esmu, lūdzu, kāds samīļojiet mani. iemācīties, ka ir normāli gribēt uzmanību. tā vietā es atkāpjos vēl tālāk savā vienpatībā, kurā līdzcilvēki ir apgrūtinājums.
problēma vienmēr ir bijusi mana nespēja pārkāpt šai aizai, kas mani nodala pat no man mīļajiem cilvēkiem. piesliešanos pārvērst draudzībā, pēc kuras es vienmēr esmu alkusi. bet tagad ir tāda savāda sajūta, ka visvieglāk būs atmest jebkādas sociālas vēlmes kā tādas. un tas man ļoti nepatīk.

bet paldies! progress ir kaut kas ļoti nepierasts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevar visu uzreiz. tu tikai tikko sāki. cilvēks, kas sevi zina stipru, nekaunās vājuma. cilvēks, kas mīl sevi, vieglāk lūdz arī no citiem. tas nāk ar laiku. un darbu.

cilvēks ir sociāla būtne ne tikai vajadzībās. tavi cilvēki ir "vecās" Temperatūras sastāvdaļa. paņem pauzi. paņem distanci. turpini likt pamatus "jaunajai". ar laiku sapratīsi, ko var ņemt līdzi. un ko vajag.

(Reply to this) (Parent)

tàpèc terapija ir kaut kad jàpàrtrauc, jo pašlaik tev tas tavs cilvēks ir terapeits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

@logu_skidrums
es baidos ņemt pauzi, jo varbūt cilvēki nesapratīs. bet tas ir galvenokārt romantisko attiecību ziņā, jo viņš nav gājis tam cauri, viņš nepārzina posmus un nepieciešamību attālināties, lai pēc tam varētu pietuvoties. jūs sapratīsiet, par to es tik ļoti neuztraucos.
mulsinošas ir it visas šīs jaunās sajūtas.

@teja
paldies, šī doma mani mazliet mierina. ka pagaidām es esmu pieķērusies terapijai kā vietai, kurā runāt un būt, bet pēc tam attiecības ar citiem normalizēsies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pilnīgi var būt arī diemžēl ka nomainīsies visi cilv ap tevi
es piem vairs nespēju būt kopā ar tādiem ar ko tusēju agrāk, proti, runāšanā un sēdēšanā balstītas attiecības ar alkohola patēriņu un zemu spontanitātes & muļķīguma koeficientu

(Reply to this) (Parent)