|
14. Maijs 2018|15:31 |
bet cilvēks ir sociāla būtne. ne visiem cilvēkiem vajag suni, taču visiem vajag atbalsta plecu un kāda klātbūtni. es gribēju terapijā iemācīties pateikt, ka, hei, es šeit esmu, lūdzu, kāds samīļojiet mani. iemācīties, ka ir normāli gribēt uzmanību. tā vietā es atkāpjos vēl tālāk savā vienpatībā, kurā līdzcilvēki ir apgrūtinājums.
problēma vienmēr ir bijusi mana nespēja pārkāpt šai aizai, kas mani nodala pat no man mīļajiem cilvēkiem. piesliešanos pārvērst draudzībā, pēc kuras es vienmēr esmu alkusi. bet tagad ir tāda savāda sajūta, ka visvieglāk būs atmest jebkādas sociālas vēlmes kā tādas. un tas man ļoti nepatīk.
bet paldies! progress ir kaut kas ļoti nepierasts. |
|