paaugstināta temperatūra - 122 (i must scream but i have no mouth) [entries|archive|friends|userinfo]
bija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

122 (i must scream but i have no mouth) [20. Nov 2017|00:11]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
man tā riebjas visāda emocionāla huiņa. man riebjas būt vājai. man riebjas, ka mani aizķer superbanāls sūds, jo esmu viegli ievainojama.

braucu mājās (jo aizgāju no sengaidīta pasākuma prom sava mentālā stāvokļa dēļ; uzminiet nu, tas man arī riebjas) un izlasīju kādas izcakotas latviešu dzejnieces retvītu:

"things. that should be asked.
often.
in every type of.
relationship:
how is your heart.
is your breath happy. here.
do you feel free."

un sajutos tik skumji, ka teju vai raudāt sagribējās. bet tas nav par šīm attiecībām. labi, ka vismaz to es zinu. tas ir par mani vispār. ir sajūta, ka es no partnera pieprasu tik daudz un tik maz vienlaicīgi, ka tas vienkārši var pieriebties. pavisam cilvēciski. ka mana nespēja skatīties nākotnē kādā brīdī var apnikt. ka mana vēlme visu kontrolēt, bet tai pat laikā būt neticami neizlēmīgai var tā nokaitināt, ka vienkārši vairs nepietiek spēka. ka es savu vienīgo īsto mīlestību (bet vai mēs visi tā nesakām par savām pirmajām mīlestībām?) izmetu mēslainē. un tagad es kulšos pa dzīvi vientulīgi ar īsiem kaisles uzplaiksnījumiem un nīgri glūnēšu uz visām skaistajām, pielūgsmes un savstarpējas apbrīnas pilnajām bērnības draugu kāzu bildēm.
briesmīgākais ir tas, ka es viena jūtos tik labi, ka tas pat nešķiet tas sliktākais scenārijs.
varbūt es vienkārši nebiju paredzēta mīlestībai.

gribas ar kādu tā sausi nopisties, bet tinderis ir tāds trešaks, ka nevienu no tiem purniem negribu pat redzēt.
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]logu_skidrums
Date:20. Novembris 2017 - 00:50
(Link)
"varbūt es vienkārši nebiju paredzēta mīlestībai."
nez, kāda tā sajūta varētu būt. nez.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:20. Novembris 2017 - 10:35
(Link)
bet tu taču zini, ko es tev metīšu pretī, draugs.

"terapija".
[User Picture]
From:[info]logu_skidrums
Date:20. Novembris 2017 - 14:11
(Link)
man patīk ēdieni ar gaļu.
[User Picture]
From:[info]saccharomyces
Date:20. Novembris 2017 - 08:13
(Link)
ja neskaita par to pirmās mīlas izmešanu mēslainē (jo es visās trijās savās ilgtermiņa attiecībās pirms esošajām biju tā, kuru pamet), šis ir punktu pa punktam tas, kā es jūtos pirms pāris gadiem. pirms savu tagadējo brīnišķīgo attiecību sākuma (kurās, fun fact, esmu kopā ar savu pirmo mīlestību, pēc desmit gadiem) es piecus gadus vienkārši izņēmu sevi no aprites un prātoju, ka varbūt esmu "aromantiska" (pēc analoģijas ar aseksualitāti) un neesmu domāta mīlestībai, un ka mana ievainojamība ir trūkums, un kā es taču prasu no cilvēkiem tik maz (bet arī tas ir par daudz), es dzīvoju iekavās, lai nebūtu tā pa īstam jādomā par nākotni, es centos kontrolēt savu vidi un notiekošo, bet šī vēlme bija paralītiska un bieži traucēju pieņemt jebkādus lēmumus, es uzklausīju citu problēmas un sniedzu atbalstu to risināšanā, lai nebūtu aci pret aci jākonfrontē savējās, es mēģināju darīt tik daudzas dažādas lietas, lai attaisnotu savu eksistenci, es pilnīgi noteikti atsevišķos laikā posmos dzīvoju ar depresijas uzplaiksnījumiem, bet mana go-to frāze bija "nav jau tik slikti", kas ļāva vienkārši pazemīgi izturēt dzīvi - tā vietā, lai reāli dzīvotu.

es ticu, ka noteikti ir dažādi varianti, kā parūpēties par sevi un nonākt mierīgākā dzīves pozīcijā, kas nav ciešanu piesūcināta, bet man palīdzēja terapija. turēšu īkšķus, lai arī Tev izdodas kaut ko sev
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:20. Novembris 2017 - 10:34
(Link)
paldies tev par šo komentāru. tas var šķist sīkums, bet es ļoti novērtēju dzirdēt, ka neesmu šai vietā vienīgā. un ka no tās ir iespējams izkārpīties. ka šī var nebūt mana mūžīgā tagadne (lai arī šķiet, ka man "jau" ir ceturtdaļgadsimts un "ko nu vairs" :) ).

es domāju terapiju mēģināt. baidos, ka tas ir tādēļ, ka atkal vēlos, lai kāds cits man pasaka priekšā, ko darīt, bet mēģināt jau var. jāsaved sevi kārtībā pirms domāt par attiecībām, citādi otru cilvēku uztveru kā potenciālo glābiņu. un tā ir ļoti smaga nasta, ko nest.
[User Picture]
From:[info]ariadasprince
Date:20. Novembris 2017 - 11:40
(Link)
nezinu, bet mans tēvs tagad savos 55 sagāja atkal kopā ar pirmo mīlestību, kas viņu nesagaidīja pēc armijas.
ja skatās tā, tad dzīve jau ir tāda mistika un nekad nevar zināt, jo man vnm licies,ka ar manu mammu viņam vajadzēja bērnus "uztaisīt" utt., par tiem īstajiem nekad nav skaidrs.

man gan pašai ir liela pieredze būt vienai, bet num mēģinu
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:20. Novembris 2017 - 23:20
(Link)
es nezinu, vai nodzīvošu līdz 55, tas pārāk nemierina. bet principā jau nekad neko nevar zināt.
būt vienai ir visai forši, tu rēķinies tikai pati ar sevi.