paldies tev par šo komentāru. tas var šķist sīkums, bet es ļoti novērtēju dzirdēt, ka neesmu šai vietā vienīgā. un ka no tās ir iespējams izkārpīties. ka šī var nebūt mana mūžīgā tagadne (lai arī šķiet, ka man "jau" ir ceturtdaļgadsimts un "ko nu vairs" :) ).

es domāju terapiju mēģināt. baidos, ka tas ir tādēļ, ka atkal vēlos, lai kāds cits man pasaka priekšā, ko darīt, bet mēģināt jau var. jāsaved sevi kārtībā pirms domāt par attiecībām, citādi otru cilvēku uztveru kā potenciālo glābiņu. un tā ir ļoti smaga nasta, ko nest.

(Reply to this) (Parent)