paaugstināta temperatūra - 33 [entries|archive|friends|userinfo]
bija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

33 [17. Nov 2016|12:47]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
jo nomācošāks kļūst laiks, jo vairāk es vēlos aizbēgt no pilsētas. visas tās brīdinājumlentes pie namiem manā rajonā, peļķes desmit minūšu ceļā no tramvaja uz darbu, nepieciešamība smēķēt cimdos, kas nu jau smird pēc dūmiem neizturamā intensitātē, manī nosēžas un spiež. šāds slapjš rīgas pelēkums ņem ciet elpu. lapas, dubļi, sniega kaudzes un nokrišņi mežā ir daudz paciešamāki. zem peļķēm paslēpies asfalts pelēcību tikai pastiprina, šķiet, ka arī ūdens ir tāds ciets, akmeņains.

manī arī tieši tāpat. ķermenī nejūtos ērti, spogulī skatīties kļūst pretīgi. seja tāda kā uzburbusi, uzblīdusi, mati kā smalku vara vadiņu mudžeklis dur skatienā, plaukstu āda pārvērtusies smilšpapīrā un apģērbs uz auguma turas kā kaudze. kūkums mugurā saliecies vēl zemāks - cenšos sarauties, savilkties, tiecos implodēt. sargāju to melno caurumu krūtīs, jo tas ir vienīgais, kas man pieder.
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]authenticity
Date:17. Novembris 2016 - 13:31
(Link)
Melnais caurums ir ok.
Tas pieder pie būšanas cilvēkam.
Es arī staigāju pa ielām un man riebjas visi pelēkie cilvēki, kas šļūc pa pelēko šļuru. Bet es vismaz zinu, ka esmu dusmīga un plunčājos savās dusmās. Vai tu zini, ka esi dusmīga?
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:17. Novembris 2016 - 13:55
(Link)
"that's my secret, i'm always angry"

smejos ar komiksfilmu referencēm, bet patiesībā jau tā arī ir, kaut kur manā miera čaulā nepārtraukti kūsā dusmas. taču tās ir introspektīvas, mani sadusmoju es pati. tie pelēkie cilvēki pelēkajā šļurā man bijuši nebijuši.
[User Picture]
From:[info]vairsneat
Date:17. Novembris 2016 - 15:39
(Link)
jāpīpē ar bomžu cimdiņiem a.k.a. bezpirkstaiņiem. un jādzer tēja pret melnajiem caurumiem. gan jau, ka latviešiem ir arī tāda.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:17. Novembris 2016 - 16:04
(Link)
jāiet eko veikalos un jāprasa nogurušiem pārdevējiem darba dienas beigās.
[User Picture]
From:[info]justlive
Date:17. Novembris 2016 - 16:00
(Link)
Ielās šobrīd izteikto drēgnumu un pelēcīgumu pamanu, bet kaut kā pēdējā laikā īpaši no tā neietekmējos. Varētu pat teikt, ka ir pie kājas. Varbūt tādēļ, ka vajadzības iet ārā nav daudz, un pārsvarā ārā eju pēc paša bŗīvās gribas. Ir pat situācijas, kad man šāds drēgnums iet labumā, jo pie relatīvi augstākām temperatūrām patīkamākāk skriet. Bet arī pa sniegu ir interesanti skriet. Gribās arī pamēģināt skriet, kad ārā ir mīnusi.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:17. Novembris 2016 - 16:07
(Link)
man varbūt iesita pa apziņu kontrasti, atgriežoties šeit no tikpat aukstas, bet sausas un saulainas zemes. viss šis noteikti ir tikai atvaļinājuma athods, vai vismaz tā es sev stāstu.

bet skrējēji jau vispār uz visu skatās pozitīvāk, nē?
[User Picture]
From:[info]justlive
Date:17. Novembris 2016 - 18:07
(Link)
Piedzīvot dažādas emocijas, tajā skaitā arī ne tik labās, un atrasties to ietekmē ir dabiski un normāli. Un, manuprāt, nav nepieciešams tās emocijas īpaši vērtēt (ja nu vienīgi pašam tās emocijas tik daudz traucē, ka rodas vēlme kaut ko mainīt), par tām atskaitīties vai par tām attaisnoties. Un aplami būtu iet un apgalvot, kā citiem cilvēkiem būtu jāreaģē uz emocijām vai kā cilvēkiem būtu jājūtās. Emocionalitāte nav vājums. Emociju izpaušana un izjušana ir būtiska daļa individuālās būtības iepazīšanai.
Ir normāli justies grūtsirdīgam, nomāktam. Gluži tāpat kā justies laimīgam, lepnam, apmierinātam.

P.s. Par skrējēju optimisma līmeni nevaru spriest, jo ar citiem skrējējiem es to neesmu apspriedis.