Piedzīvot dažādas emocijas, tajā skaitā arī ne tik labās, un atrasties to ietekmē ir dabiski un normāli. Un, manuprāt, nav nepieciešams tās emocijas īpaši vērtēt (ja nu vienīgi pašam tās emocijas tik daudz traucē, ka rodas vēlme kaut ko mainīt), par tām atskaitīties vai par tām attaisnoties. Un aplami būtu iet un apgalvot, kā citiem cilvēkiem būtu jāreaģē uz emocijām vai kā cilvēkiem būtu jājūtās. Emocionalitāte nav vājums. Emociju izpaušana un izjušana ir būtiska daļa individuālās būtības iepazīšanai.
Ir normāli justies grūtsirdīgam, nomāktam. Gluži tāpat kā justies laimīgam, lepnam, apmierinātam.

P.s. Par skrējēju optimisma līmeni nevaru spriest, jo ar citiem skrējējiem es to neesmu apspriedis.

(Reply to this) (Parent)