atmiņas par domām

lielākoties jā.
vismaz manā pieredzē ir bijis tikai viens vīrietis, ar kuru kopā varēju brīvi jokot, nejūtot tajā nekādu hierarhisku struktūru. savstarpēja apmainīšanās ar specifiskiem jokiem un memēm bija reāli svarīga to attiecību sastāvdaļa.

gribas cerēt, ka man tikai gadās pastāvīgi iekļūt nelāgā vidē un vispārējā situācija nav tik drūma, bet vīriešus joprojām biedē intelekta pazīmes sievietē. šķiet, lielākoties nerakstītais likums nosaka, ka tev jābūt gana asprātīgai, lai tu ar savu klātbūtni dotu bonuspunktus viņa soc. rangam, bet līdz robežai, lai viņš nesajustos aizēnots.

un nav runa tikai par 40+ paaudzi, man tādi trāpījušies arī 30-33 g.v.
no viena trīsdesmitgadnieka nesen tiešā tekstā dzirdēju viņa vēlmi pēc meitenes, kuru viņš varētu iepazīstināt ar mūziku/kino/literatūru. mūsu īslaicīgajam hookup, šķiet, pēdējo punktu pielika manis iniciēta saruna par rakstnieku, kura simbolu viņš nesen bija uztetovējis uz rokas. diskusija neveidojās, uz maniem sarunas pavedieniem džeks reaģēja tikai ar "man par to jāpadomā". atbildes tā arī nekad nesaņēmu :D

(Reply to this) (Thread)

interesanti, kuram rakstniekam ir simbols? es zinu tikai Bolaņjo, bet tas ir vairāk tetovējums no grāmatas ("Mežonīgie detektīvi" https://www.pinterest.com/pin/369506344397169238/)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neprecīzi izteicos. jaunietis pats izstāstīja, kā tetovējuma izvēlē svārstījies starp attiecīgā autora portretu un šo antropomorfo priekšmetu, kas vairumam neformāļu bāros dirnošo viegli atpazīstams no populāras ekranizācijas.
negribu minēt vārdus un darbu nosaukumus, jo ciba ir maza, rīga vēl mazāka, kāds noteikti sazīmēs un radīs pilnīgi lieku seismisko aktivitāti šajā nervozajā pīļu dīķī :)

(Reply to this) (Parent)

stulbi pateicu "zudusī paaudze". precīzāk būtu "esmu novērojusi, ka nevaiboju", kaut kā neveidojas viegla un patīkama komunikācija ar cilv., kam pašlaik ir 32-38

(Reply to this) (Parent)