atmiņas par domām

"tās nav manas problēmas" uzskats jau spilgti izpaužas arī pašā Latvijas sabiedrībā, t.i. nespēja saprast, kāpēc būtu jāiestājas par grupām, kurām es nepiederu, vai problēmnām, kas mani tieši neskar. Lielākā daļa cilvēku nav spējīgi saskatīt, kā viņu rīcības un izvēles vairo nevienlīdzību tepat blakus. Kur nu vēl raizēties par kaut ko tik tālu un "nesvarīgu" kā notikumi ASV.
Rasisms un citas nevienlīdzības izpasumes nav individuālā līmenī atrisināmas problēmas, tās ir daļa no sistēmas, kurā mēs dzīvojam (domājam); citādi būtu grūti būt situācijā, kad vardarbība pret citiem cilvēkiem šķiet vienaldzīga.

(Reply to this)