pozitivitātes tēlošanas / slēptā izmisuma fenomenam auglīga augsne ir kultūra, kur nav normālas attieksmes pret skumjām, dusmām u.c. EKSISTĒJOŠĀM emocijām. tas rada nedrošu vidi, kur cilvēkiem liekas, ka viņiem puse no savas būtības ir jāslēpj, lai gūtu panākumus. :
tas savukārt rada izglītības vakuumu. daudzi pat nesaprot, kāda ir atšķirība starp būšanu skumjam & izmisīgu ķeršanos pie cita lai viņš tevi glābj.
īstenībā jau SexEd ir līdzīgi - ko mēs varam runāt par "culture of consent", ja ir aizliegts skolā bērniem teikt, ka eksistē homoseksuālisti?
tas savukārt rada izglītības vakuumu. daudzi pat nesaprot, kāda ir atšķirība starp būšanu skumjam & izmisīgu ķeršanos pie cita lai viņš tevi glābj.
īstenībā jau SexEd ir līdzīgi - ko mēs varam runāt par "culture of consent", ja ir aizliegts skolā bērniem teikt, ka eksistē homoseksuālisti?
Comments
Šo es sapratu, cik feika pozitivitāte kaitīga un destruktīva agrīnajos 20, kad attapos ļoti tuvu depresijai, jo lielas skumjas un neērtas domas (lielas šaubas par lietu kārtību) uzskatīju par nepareizām, traucējošām, tātad ignorējamām un slēpjamām. Atlabšana notika, kad sapratu, ka ir jābūt godīgam pret sevi. Jo tēlošana visu padara vēl neciešamāku.