atmiņas par domām

Šo es sapratu, cik feika pozitivitāte kaitīga un destruktīva agrīnajos 20, kad attapos ļoti tuvu depresijai, jo lielas skumjas un neērtas domas (lielas šaubas par lietu kārtību) uzskatīju par nepareizām, traucējošām, tātad ignorējamām un slēpjamām. Atlabšana notika, kad sapratu, ka ir jābūt godīgam pret sevi. Jo tēlošana visu padara vēl neciešamāku.

(Reply to this)