atmiņas par domām

nav nekādas tādas patiesības, kas ir nošķirta no vārdiem. ir tikai teksts. un interpretācijas.

(Reply to this) (Thread)

Kāpēc tu tā domā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc ne? ja tāda tipa patiesība ir, tad lūgtum uzrādiet. neviens nav uzrādījis. versijas atšķiras. tātad?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir lietas ko nevar uzràdīt, jo uzràdīt var tikai objektu, nevis subjektu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak jā, protams. es esmu dievs!

(Reply to this) (Parent)

nu, ārpusē varbūt arī ir tikai teksts un interpretācija, bet iekšpusē taču ir tik daudz nevalodisku, nekomunicējamu "reālu" pieredžu, kam nav sakara ar tekstu vai interpretāciju, bet gan ar tavu ikdienas pārdzīvojumu un pasaules tvērumu, kas tik stingri ietekmē tavas interpretīvās un tekstuālās izvēles. piemērs - kad kāds sarunā ar tevi ir aizmirsis vārdu un tu zini, ko viņš domā, bet arī to vārdu nevari sameklēt, bet reāli zini, kas ir domāts ar nepateikto vārdu.

(Reply to this) (Parent)

tàpèc ka vińš ir vitgenšteina mantinieks?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man vienkārši šķiet, ka mēģināt atgriezties strukturālismā ir drusku senili...

(Reply to this) (Parent)