atmiņas par domām

Jā man arī ārzemēs seja ir laipna, LV citreiz jūtos mazliet debīla, kā apdirsusies. Bet pa vasaru gandrīz atgāja atpakaļ uz resting bitch.
Par specifiku piekrītu, izņemot, tās sejas ir raksturīgas visam postpadomju blokam, ieskaitot čehiju, poliju. Igaunijā mazāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, piekrītu, kad es ar savu laipno seju staigāju holandē vai citur, kur tas nav pieņemts, tad man liekas, ka cilvēki domā, ka es esmu kaut kāda naiva un bišķīt garīgi atpalikusi.

no otras puses, atceros, ka asv, kad mani dažkārt nomāca mizantropija, mēdzu autobusā no rītiem braukt nīgra un neatsmaidīt pretī nejauša acu kontakta gadījumā. varēja redzēt, cik ļoti salecās nelaimīgais līdzcilvēks tik psihopātisku sociālo normu pārkāpšanu piedzīvojot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yes yes man ir tieši tāda pati pieredze ASV

(Reply to this) (Parent)

Es īstenībā nemaz nebiju aizdomājusies šito par Holandi, lai arī tur tusēju diezgan daudz pēdējo piecgadi, bet jā, ir akmenscietas, bet nevis kā austrumeiropā, bet citādākas, tādas pašapzinīgas un paštaisnas, bet bez bēdām vai agresijas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tev taisnība. liekas, ka austrumeiropā nesmaida, jo nav par ko smaidīt, kamēr holandē nesmaida, jo tevis dēļ jau neies smaidīt. ha, kas par antropoloģiju!

(Reply to this) (Parent)