atmiņas par domām

panacea @ 06:18 pm: jā, piekrītu, kad es ar savu laipno seju staigāju holandē vai citur, kur tas nav pieņemts, tad man liekas, ka cilvēki domā, ka es esmu kaut kāda naiva un bišķīt garīgi atpalikusi.

no otras puses, atceros, ka asv, kad mani dažkārt nomāca mizantropija, mēdzu autobusā no rītiem braukt nīgra un neatsmaidīt pretī nejauša acu kontakta gadījumā. varēja redzēt, cik ļoti salecās nelaimīgais līdzcilvēks tik psihopātisku sociālo normu pārkāpšanu piedzīvojot.