atmiņas par domām

Es teiktu, ka lv un Rīgā vēl joprojām ir pārāk maza jūsma un sajēga par privātīpašumu, tāpēc arī stagnējam, jau gadiem. Līdzīgs bomzīguma iemesls ir tas, ka "buržujisms" Rīgā u.c. joprojām masās ir bezmaz lamuvārds vai kaut kas, par ko kautrēties vai kaunēties - likumsakarīgas sekas gandrīz vai pusgadsimtu dzīvojot "kreiso" diktatūrā.

(Reply to this) (Thread)

Bet ir taču restorāns Buržuja brokastis. Es daudz kur redzu, ka vārds buržujs tiek lietots ar nozīmi ksmalks. Un man pat ir diezgan kreisi uzskati - humānisma nozīmē. Bet nav iespējams visu tā smuki salikt un sapakot kastītēs. Dosim laimi visiem. Viss tikai tāpēc, lai mānītu sevi.

(Reply to this) (Parent)

Yes fetishising possessions will save our souls

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc uzreiz jāiet ekstrēmā (fetišizācijā)? latvieši baidās no īpašuma. bet kas ir īpašums: darbs, pacietība, saistības, piesaiste vietai, kvalitāte, atbildība, savu spēju izvērtēšana un salāgošana, risks, uzdrošināšanas utml. īpašums, tāpat kā nauda, ir līdzeklis, nevis mērķis. lai gan kā mērķis īpašums arī nav peļams - īpašuma turēšana, stewardship un guardianship arī ir morāli benefiti, tas izglīto un norūda. šis viss ir obvious otrā okeāna pusē, bet šajā okeāna pusē cilvēkiem ir izskalotas smadzenes un iedzīts kauns par īpašumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko tu dirs, latviešiem savs kaktiņš savs stūrītis zemes, kā arī "cilvēka cienīga dzīve" kas vnk nozīmē pirkt to ko sagribas nedomājot cik tas maksā, ir dieva vietā, atver acis. mākslinieki strādā reklāmas aģentūrās un dzejnieki reklamē feisbukā komercuzņēmumus ar savu vārdu lai tik varētu atļauties šo cilvēka cienīgo dzīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es piekrītu, latviesiem ir liels potenciāls uz kaut ko līdzīgu Amerikai, savs kaktiņš bija (un tam jābūt) par vienu no valsts leģitimācijas pirmajiem soļiem, kas ari prātīgi tika darīs, kā vienu no pirmajām lietām izsludinot agrāro reformu, dibinātājtēvi nebija idioti. taču sava kaktiņa ideja tika totāli izkropļota padomju laikā ar hruščovkām, komunaļņikiem utml, tajā sistēmā uzauga viena vai divas paaudzes, tas nevarēja neatstāt ietekmi uz sava kaktiņa mentalitāti. es teiktu, ka tagad savs kaktiņš ir ideja domās un vārdos, bet ne darbos.
pirkt, nedomājot, ko tas maksā - lai kapitāls darbotos, ir regulāri jārēķina costs un benefits un liabilities, bet padomju izkropļotajam prātam tas ir ļoti grūti. kā individuālā, tā valstiskā līmenī kapitālisms reducējas līdz šim: esmu nabags un bomzis, bet kad ienākas nauda, tad nopērku platekrāna plazmas televīzoru (vai uzceļu tiltu par miljardu) - ārzemnieki par šo vienmēr ir baffled. tā tas nedarbojas un tam nav nekāda sakara ar kaktiņa ideoloģiju, tas ir vienkārši postsovjetisms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu vispār saproti, ar ko atšķiras padomju sociālisms no īstā?

(Reply to this) (Parent)

bet ja reiz par saving our souls, proti, politteoloģiju: jā, tieši par to bija reformācija - ka dieva valstība nav kkur eskeipojot izolētās un nošķirtās svētuļu-mūku komūnās ar īpašu uzvedības, īpašumu, ēšanas utt kodeksu, bet gan dieva valstība ir visos sīkajos, arī ikdienas pilsoniskajos engeidžmentos un pienākumos, amata pildīšanā, laulībā (pretstatā tā laika klerģijas antilaulībai), īpašuma apsaimniekošanā utml. beruf - aicinājums, kalpošana, rūpes par dāvāto un uzticēto, sorge.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

rūpes par gādāto nevis tā paplašināšana un aizsargāšana pret brāli in need

(Reply to this) (Parent)