atmiņas par domām

11:20 am: sākot novērot pašam savu pašapziņu un skaistumu, kā arī vientulības līmeni, ir labi redzams, kā tie svārstās, no dienas uz dienu, no ļoti augstiem uz ļoti zemiem, un nekādas objektīvās patiesības nav, nedz arī ir kādi imperatīvi, ir tā, kā ir. varbūt man vajadzētu uztetovēt šo "kā ir tā ir", jo šī atziņa ir ļoti palīdzējusi dzīvot, vienīgais bail, ka tas izskatās pēc vidējā latvieša joka. turpinot par šo, šāda totālas nesaprašanās sajūa man pašlaik ir vadošā, domājot par Latviju, tā ir vieta, kur tevi sāk interpretēt un tagot vēl, pirms tu esi pabeidzis teikumu. ja es būtu kaut kāds autisks intelektuālis man tas būtu pohuj, bet man sabiedrība un attiecības ir ļoti svarīgas.