atmiņas par domām

es ar šo ierakstu taustos, mēģinot pētīt formas un satura attiecības, ko noteiktu vārdu lietojums vai komunikācijas modeļu izvēle liecina par cilvēka, tostarp manu, iekšējo stāvokli. tu uzreiz mauc ar defensīvu apgalvojumu, it kā es tev uzbruktu.
es varētu arī paskaidrot, ja gadījumā kāds uzdotu jautājumu, ka ar sliktu rakstīšanu šeit domāju mērķtiecīgu un izmisīgu melošanu sev, kas ir kaitīga. nevis Koelju, kas ir new age garīgums, un man nav nekādu iebildumu pret new age garīgumu. būtu snobiski iebilst pret to, kas daudziem cilvēkiem reāli palīdz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu man uzbrūc, jo tev liekas, ka tev uzbrūk :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nedomāju, ka tu man uzbrūc, drīzāk aizstāvies, deklarē ka esi laimīga, ka drīksti slikti rakstīt, utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir bail, ka tu tūlīt satrakosies, es galīgi to negribu, bet es stipri pretojos uzstādījumam, ka cilvēks obligāti kaut ko deklarē, kolīdz ver vaļā muti. šāda attieksme arī liek baidīties atbildēt uz jautājumiem ar 'nezinu", ja patiešām kaut ko nezina.

ar to komentāru es necenšos deklarēt vai sev iestāstīt, ka esmu laimīga, kamon. tas bija tavā dienasgrāmatā neveiksmīgi izvēlēts iesākums, nerēķinoties, ka tam tiks meklēts uzreiz kaut kas "deklarējams"

(Reply to this) (Parent)

lai arī šis ieraksts nebija par gaumi. bet labi, tu jau laikam to nejautāji.

(Reply to this) (Parent)