atmiņas par domām

es esmu draudzējusies gan ar sliktiem, gan ar labiem (i.e., tādiem, kam ir augsti ētiskie standarti un kas maksimāli cenšas tos piemērot), bet galu beigās visi ir darījuši vienu un to pašu, jo tiem sliktajiem es, rādīdama labu piemēru, neļāvu būt tik sliktiem, savukārt labos es ar savu slikto piemēru samaitāju un pataisīju par sliktākiem nekā viņi bija.
rezumējot: ar sliktajiem draudzēties ir labāk, jo tad ir lielākas šanses saglabāt sevī visu labo un tas labais vairāk nāk uz āru. kristus arī šito bija sapratis, atvainojiet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manā pieredzē neviens (ne es pati) nav kļuvis ne labāks, ne sliktāks. varbūt kādam ir palicis labāk vai sliktāk.
man joprojām ir tikai viena patiesība: viss ir visādi.

(Reply to this) (Parent)