atmiņas par domām

a ko darīt, ja individualitāte veicina peļņu? tad piemērojami citi noteikumi? bet tas tā.

par veidokļa paušanu pierītu, savukārt iespringt un interesēties nav viens un tas pats, līdz ar to izdegšanas risks neskar interesi.

bet nu vispār nekļūst man sevišķi skaidrs, ko viņš te dēvē par individualitāti. lai cilvēks varētu justies puslūdz ok, profesija ir jāskaņo ar to pašu individualitāti, jo - nu pardon -, maksājiet man miljonu, bet, strādājot par pārdevēju, ne mani tā nauda motivēs, ne man vēl savi hobiji vairs interesēs. ja viņš ar individualitāti domā emocijas, tad var piekrist. bet kāpēc tad nesaka "emocijas"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, profesijas izvēli ir forši saskaņot ar individualitāti (t.i., to, kas patīk, interesē un padodas)
Bet darbā reālajā, vienalga, cik krutu tu esi izvēlējies, būs situācijas, kurās radīsies konflikts starp individualitāti (un ne tikai emocijām, bet arī bioritmiem, attiecībām, gaumi, raksturu, darba stilu, komunikabilitāti, apzinīgumu, izturību, pacietību, you name it) un darba pienākumiem.

(Reply to this) (Parent)