priekšplānā dreb stobrs, drusku tālāk arī kāts, un pirksti, kas to žņaudz, tas viss ir miglā un sajucis kopā, jo tas, uz ko bija uzsvars, ir viņa acis, paužot kaut ko par vecākiem, zibsnījot ainas no laika, kad viņam atņēma bērnību un piepildīja ar šo taisno naidu kas tomēr dreb un blurojas kopā ar pirkstiem un kātu, jo (pašu galveno slikto arī sākumā nošaut nevar), jo (visu dzīvi esmu gaidījis tieši šos brīžus, kas šajās divās stundās pēkšņi pienāk cits pēc cita kā tramvaji); ja es atvēršu televizora durvis, un ieiešu iekšā pie viņa pazemes garāžā, tad viņš skatīsies iztrūcies, iztrūkties viņam labi sanāk, manī pēkšņi, kā pamodies, plati kā avota acis. :
Comments
kā nevar saprast; kamēr man nav jaunā Velbeka, mierinu sevi ar Dolfu Lundgrēnu un Džekiju Čanu, tas bija tuvākais ko varēju iedomāties.
(Reply to this) (Parent)
|
(Reply to this) (Thread)
|
iedomājies, kāds šitā cenšās :D
(Reply to this) (Parent)
pag, tu par Dolfu Lundgrēnu? :)
nē nu teksts, man tagad skaidrā apskatoties, pašai ne pārāk patīk, bet Tu vienīgā mani saprati, paldies.
vakar ar Kristu bijām V-mājas pirtī un runājāmies par Tevi.
nē nu teksts, man tagad skaidrā apskatoties, pašai ne pārāk patīk, bet Tu vienīgā mani saprati, paldies.
vakar ar Kristu bijām V-mājas pirtī un runājāmies par Tevi.
avīzes mājaslapā zem tava vārda ir palīdusi kaut kāda beibe ar sunīti no baleta
(Reply to this) (Parent)