Aiz nepieciešamības var ievest lasītāju jaunlaulāto guļamistabā, bet nekādā gadījumā ne jaunavas guļamistabā. Dzeja to vēl kaut cik varētu iedrīkstēties, bet prozai tas nav atļauts.
Tas ir vēl neuzplaukuša zieda biķerītis, tas ir gaišums tumsā, vēl aizvērtas lilijas kautrīgais pumpurs, kuru neklājas uzlūkot nevienam cilvēkam, iekām to nav uzlūkojusi saule. Sieviete pumpurā ir svēta. Šī šķīstā, pusatsegtā gulta, burvīgais puskailums, kas baidās pats no sevis, baltā kājiņa, kas slēpjas rīta kurpītē, krūtis, ko apsedz pat spoguļa priekšā, itin kā spogulim būtu acis, krekls, kas steidzīgi tiek pārvilkts pār kailo plecu, tiklīdz iekrakšķas kāds mēbeļgabals (..) stāstīt par to visu neklājas, un ir jau pārāk daudz, ja to piemin.
Cilvēka acij jāraugās uz jaunas meitenes pamošanos ar daudz lielāku svētbijību nekā uz zvaigznes uzlēkšanu. Nespēja aizsargāties jāpaceļ jo augstākā cieņā. Firziķa pūciņa, pelnainā plūmes kārtiņa, sniegpārslas zvaigznīte, samtainais tauriņa spārns - tas viss ir daudz rupjāks, salīdzinot ar to šķīstību, kas pat nezina, ka ir šķīsta. (..) Nekautrīgs acu skatiens rupji aizskar šo neskairo puskrēslu. Pat ielūkošanās te jau nozīmē apgānīšanu.
/V.Igo, "Nožēlojamie"/
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
laikam pati esmu perversa, bet man nevainība vienmēr ir likusies tikai un vienīgi fiziska diagnoze, nekas svēts...
(Reply to this) (Thread)
manuprāt, kas gan labs var būt no tā, ka neko nezini, neko nesaproti un neko nemāki. Aug pieredze, aug meistarība :))
(Reply to this) (Parent)
Ja nebūtu šī mūzikla, vai tad visi mestos atklāt to franču romantiķi, kuru daži jau paspējuši aizmirst? :]
nezinu, nezinu. es sāku lasīt jau stipri agrāk, stulbi, tagad skan kā taisnošanās. vienmēr esmu gribējusi izlasīt,vasarā pārcēlos uz dzīvi mājā, kur ir vecā bibliotēka un atradu.
bet vispār, tiešām meistardarbs. brīžiem smiekli nāk līdz asarām par autoru, brīžam arī dusmas, bet pāri visam - milzu cieņa un apbrīna. žēl, protams, ka iestudējumā noteikti būs tikai plikais sižets, ne Parīzes kloākas ģeogrāfijas izklāsta noteikti nebūs, ne autora uzskatu par klosteru sistēmu Eiropā, nedz viņa versijas par Vaterlo kaujas norisi minūti minūtē - un bez tā visa jau atliek tikai tāds lubenes tipa piedzīvojumu stāsts.
bet vispār, tiešām meistardarbs. brīžiem smiekli nāk līdz asarām par autoru, brīžam arī dusmas, bet pāri visam - milzu cieņa un apbrīna. žēl, protams, ka iestudējumā noteikti būs tikai plikais sižets, ne Parīzes kloākas ģeogrāfijas izklāsta noteikti nebūs, ne autora uzskatu par klosteru sistēmu Eiropā, nedz viņa versijas par Vaterlo kaujas norisi minūti minūtē - un bez tā visa jau atliek tikai tāds lubenes tipa piedzīvojumu stāsts.
It kā solot labu, tomēr mūzikls ir un paliek mūzikls.
*
Bet par apbrīnu varu tikai pievienoties.
*
Bet par apbrīnu varu tikai pievienoties.
(Reply to this) (Parent)
o, jā. es arī šajās dienās sevi ar šito izklaidēju. daudz foršu vietiņu. pat necerēju.
(Reply to this) (Thread)
Plika laime ir līdzīga plikai maizei. To var ēst, bet ar to nevar paēst. Es alkstu pēc liekā, nevajadzīgā, ekstravagantā, pārmērīgā, pēc tā, kas nekam nav derīgs.
es atkal no visādām tādām vietiņām "betonēju" (c)vedjmah kā piemēram šī:
Inspektors uzmeta mariusam tādu skatienu, ar kādu voltērs būtu apveltījis provinces akadēmiķi, kas tam ieteicis kādu atskaņu.
Inspektors uzmeta mariusam tādu skatienu, ar kādu voltērs būtu apveltījis provinces akadēmiķi, kas tam ieteicis kādu atskaņu.
(Reply to this) (Parent)
|
nakas vien secinat, ka klasiķim bijis sasodīti daudz laika to visu ar baudu uzrakstīt un cienījamajam lasītājam tik pat daudz laika to visu ar baudu lasīt... ak mūsu mūžīgā steiga, kas neļauj izgaršot Parīzes kloaku, tik parskriet sižetam muzikālā formātā. Kaut gan runā, ka mūziklam neesot ne vainas.