atmiņas par domām

teja @ 11:47 pm: nezinu, nezinu. es sāku lasīt jau stipri agrāk, stulbi, tagad skan kā taisnošanās. vienmēr esmu gribējusi izlasīt,vasarā pārcēlos uz dzīvi mājā, kur ir vecā bibliotēka un atradu.
bet vispār, tiešām meistardarbs. brīžiem smiekli nāk līdz asarām par autoru, brīžam arī dusmas, bet pāri visam - milzu cieņa un apbrīna. žēl, protams, ka iestudējumā noteikti būs tikai plikais sižets, ne Parīzes kloākas ģeogrāfijas izklāsta noteikti nebūs, ne autora uzskatu par klosteru sistēmu Eiropā, nedz viņa versijas par Vaterlo kaujas norisi minūti minūtē - un bez tā visa jau atliek tikai tāds lubenes tipa piedzīvojumu stāsts.