Comments
|
pirmkārt tāpēc, ka esmu šīs grāmatas mērķauditorija:)
jo viegli viss raisas vaļā, pašam ko līdzīgu pieredzējušam. kaut kas līdzīgs uztverē. vienkāršas stāstījuma konstrukcijas ar viegliem, nepārsātinātiem un nebanāliem epitetiem. nobriedusi, distancēta dzeja. kaut kas starp Timofejevu, Gati Krūmiņu un Čaku. tik ar nelielu sievišķības akcentu (ne valodiskā ziņā). un galu galā - es to lasot izjūtu ritam šo laiku
jo viegli viss raisas vaļā, pašam ko līdzīgu pieredzējušam. kaut kas līdzīgs uztverē. vienkāršas stāstījuma konstrukcijas ar viegliem, nepārsātinātiem un nebanāliem epitetiem. nobriedusi, distancēta dzeja. kaut kas starp Timofejevu, Gati Krūmiņu un Čaku. tik ar nelielu sievišķības akcentu (ne valodiskā ziņā). un galu galā - es to lasot izjūtu ritam šo laiku
Gata Krūmiņa tur maz, un tas, kas ir no Čaka - tas ir sliktākais kas tur ir.
drīzāk to pašu Ernštreitu un Grebenščikovu gribas piesaukt.
drīzāk to pašu Ernštreitu un Grebenščikovu gribas piesaukt.
|
neesmu diezko BG klausījies/lasījies, bet par Ernštreitu piekrītu, lai gan šamējais tomēr valodiski un tēlaini spilgtāks. Urbānie akordi, lai cik bieži piesaukti, tur kalpo lietai. no vienas puses "iejušānās vienkāršo ļaužu dzīvē", no otras - distancēšanās, un beigās atziņa, ka savādāk jau nevar. vot tas man patīk
jā, atšķirībā no Čaka, šeit nav tizlās futūristiskās sajūsmas par progresu. vispār nav sajūsmas, vispār nav nolieguma
jā, atšķirībā no Čaka, šeit nav tizlās futūristiskās sajūsmas par progresu. vispār nav sajūsmas, vispār nav nolieguma
(Reply to this) (Parent)
|
es pēc tās filmas par Pjatigorski noskatīšanās vairs neriskēju normālo cilvēku kategorijā ieskaitīt ne sevi ne jebkuru cibiņu. nepazīstu normālus cilvēkus. arī šie dzejoļi ir balansējoši; tā nav zvilnamā dzeja
|
ar to gribēju teikt, ka normālība man saistas ar... to pašu, pēc kā mēs visi tiecamies
(Reply to this) (Parent)