atmiņas par domām

neesmu diezko BG klausījies/lasījies, bet par Ernštreitu piekrītu, lai gan šamējais tomēr valodiski un tēlaini spilgtāks. Urbānie akordi, lai cik bieži piesaukti, tur kalpo lietai. no vienas puses "iejušānās vienkāršo ļaužu dzīvē", no otras - distancēšanās, un beigās atziņa, ka savādāk jau nevar. vot tas man patīk

jā, atšķirībā no Čaka, šeit nav tizlās futūristiskās sajūsmas par progresu. vispār nav sajūsmas, vispār nav nolieguma

(Reply to this) (Parent)