Pērkons

Smagi, tumši padebeši
Saules zeltam priekšā klājas.
Lietus piles mirgā reši,
Putnu dzīru troksnis stājas.

Klusums...Pēkšņi milzu roka
Padebešus pušu dala,
Uguns jostu viņa loka,
Acis nesaredz tai gala.

Pērkons dārd, tam atbalss rodas.
Tūkstoškārtām viņa graujas.
Bērniņš mātei klēpī dodas,
Sabijies pie krūts tai kļaujas.




Manu sirdi jūsmas pilda,
Redzot, kā pa dabas ēku
Iet, kas mūžam tīk un cilda:
Daiļums savienots ar spēku.