saapes vinju paarnjeema dazhu sekundes simtdalju laikaa. izmisums paarnjeema katru vinja kjermenja shuunu. viss uz ko vinjsh bija gaajis peedeejaa pusgada laikaa bija kakjim zem astes. lasot sho iiszinju tas bija skaidrs - meitene kuru vinjam gribeejaas noteikti nebuus vinja. vieniigaa doma bija - kas bija izdariits ne taa.varbuut viss bija paaraak stiepts un uzmaniibu buutu vajadzeejis izraadiit aktiivaak, vai varbuut vinjsh bija tikai izklaide - uzmundrinaajums peec smagas darba dienas, to zinaaja tikai vinja. un prasiit vinjam nebija drosmes.
vinjsh shkjita ka sapnji sabrukushi, viss galvaa saplaanotais, visas idejas tagad paliks nerealizeetas. domaajot par sho kaklaa kautkas aizspiedaas, vinjsh neraudaaja, jo nebija speeka, un kaa vinjsh apzinaajaas arii iisti iemesla nebija.
bet kaadeelj tad bija tik saapiigi? varbuut tadeelj, ka sapnji bija beigushies, paarspraagushi kaa ziepju burbulis...atsviezhot vinju atpakalj kur bija vinja iistaa vieta - ar seju dubljos...
bija jaaceljas, bet vairs nebija speeka...bija palikusi tikai nodeviiba...nodeviiba dzilji sevii, no sevis pasha, un tas saapeeja visvairaak...