no subject
Vai Tev pēdējos gados ir gadījies saņemt vai rakstīt vēstules? Uz balta papīra, ar pilspalvu. Dzīvas, intīmas vēstules. Taustāmas vēstules. Draugiem, vecmāmiņai vai mīļotajam cilvēkam. Tā ir neaprakstāma sajūta turēt rokās šādu neatvērtu aploksni un ar nepacietību to plēst vaļā, turēt savās rokās aprakstītu papīra lapu un šifrēt mīļa cilvēka rokrakstu, lasīt viņa rakstīto. Tas ir negaidītības un pārsteiguma moments... Vai pašam saņemties, piesēsties un uzrakstīt sirsnīgas rindas tuvam cilvēkam, kas nav kopā ar Tevi. Sarakste vēstulēs ir mūsdienās reta parādība, vismaz jauniešu vidū, jo vēstules aizstāj meilu sūtīšana. Bet vēstule ir kas īpašs, intīms un...paliekošs. Varbūt kāds tieši šobrīd gaida kādu vēstuli no Tevis?