Viekārši ģeniāli
Uzdūros dr.lv diskusijā par teto(u?)vējumiem. Argumenti "par" liek smieties un raudāt vienlaikus: "man ir 3 tatto un es nemaz nenozeloju ,isteniba ja kads neapjautajas par tiem tad es pavisam par tiem aizmirstu.... ".
Kāda jēga taisīt, ja pats aizmirsti? Tad jau labumu nedod? Un tāpēc vēlreiz - kāda jēga taisīt?
Citi saka, ka tetovējums viņiem esot tikai priekš sevis. Uz pleca, potītes, lāpstiņas. Vietās, kuras visbiežāk pašam nākas redzēt, ja?
Bieži ir gadījies dzirdēt kādu sakām: "es gribu tetovējumu, tikai nezinu kādu". Super, vai tas neizklausās pēc modes lietas?

Vai tiešām tetovējums tevi var papildināt? Kaka uz miesas, nekas vairāk.
Pēc gadiem, kad vairumam cilvēku tādas kakas būs, nāks man klāt un prasīs, kāpēc man nav. Vai es nemākot sevi izpaust, bļe (<- iederējās). Un tad es krāmēšu. Kaut gan nē, pēc gadiem es būšu vientuļnieks uz salas ar garu, biezu bārdu, kurā dzīvos raibu raibā fauna un flora, un neviens man pat iepūst nevarēs.

Cilvēce nogurdina. Cilvēki nogurdina.