Nešaubos, ka dažs labs zina par manu ar prāta spējām ļoti apdāvināto māsīcu. To, kura gandrīz apprecējās ar grieķi. Ar grieķi nesanāca, bet ar turku gan šoreiz laikam izdosies. Esot pirms pāris dienām apbraukājusi tuvākos radiņus, lai atvadītos. Tagad droši vien viņa jau ir pie turkiem.
Mēģinu iedomāties, kā skanēja tā turka skanīgais "tev būs viss!" teiktais ar turpinājumu "..arī desmit sīkie" viņa galvā. Nesanāk, nevaru iedomāties.
Vai varētu būt, ka viņas izdarībām par priekšvēstnesi kalpoja viņas daudzie zīmētie komiksi par prinčiem un princesēm? Ar Bārbiju viņai gan īsti nesanāca paspēlēties, kā jau padomijā dzimušai, bet savu Kenu, es teiktu, 40-50 gadus vecu, viņa dabūja. Ak jā, šim kaut kāda jahtu piestātne piederot. Vai viņi nedzīvos happily ever after? Man tāds prieks!
Vēl tikai nevaru izfunktierēt, kā Darvins šitā kļūdījās attiecībā uz viņu. Tas turks parūpēsies, ka viņas gēni tiks nodoti nākamajai paaudzei. Škrobe. Angliski būtu human kind is doomed, bet latviski - cilvēki ir nolemti iznīcībai.

Par turkiem runājot, kaut kad esot uz Latviju esot atbraucis mūsu pavadonis pagājušās vasaras festivālā Turcijā. Ar sievu. Turcijā, kad viņš meitenēm stāstīja rupjus jokus un visu laiku, ko mēs tur pavadījām, centās savervēt vienu mūsu meitenēm, sievu viņam pie sāniem kaut kā nemanīja.


Vārdā māsīcu rakstā nesaucu, kaut arī nācās vairākas reizes pēc kārtas teikt "viņa", jo viņa manai ģimenei laikam ir zudusi. Es tā ceru.