Nakts vidus sāpe
Lai cik tas traki arī nebūtu, bet mani kaitina cilvēku valodas kļūdas. Sākās tas kādā pirmajā klasē lasīšanā, kad daudzi klasesbiedri skaļi lasīja apmēram tā: "ā-ā-ā-b-ābo-ābols". Tas kā griezīga skaņa briesmīgi deva pa ausi. Es turpretī biju izlasījis visus uzrakstus skatlogos un izkārtnēs pa ceļam uz bērnudārzu, tāpēc man tādas problēmas nebija.
Bet nu tas ir pārgājis citā līmenī. W lietošana, komati, kad un ka, -kiet un -kat pavēles izteiksmē un vēl daudzas citas lietas mani padara nervozu. Tās ir briesmas!
Un tagad vēl tas darbs, kurā piestrādāju, pie mammas labojot visādu profesoru zinātniskos rakstus. Tie cilvēki vispār nemāk normāli komunicēt. Tas, ko viņi tur raksta, ir vājprāts. Ka tik pēc iespējas sarežģītāk uzrakstīt. Un tad tu lasi un domā, ko tas gudrītis ir gribējis pateikt. Un vēl tā apziņa, ka pamācīt tu viņu nevari un viņš tā turpinās rakstīt arī nākamajā rakstā.
Tāpēc arī izglītības sistēma ir diezgan šķērsām. Tas nabaga bērns apņēmības pilns ņem rokās grāmatu, bet aizmieg pie pirmā teikuma, jo autors to tekstu ir saveidojis nelasāmu.