Saproti, es būtu priecīga, ja tas būtu kārtējais esmu-tik-ļoti-priecīgs teksts. Tomēr tas nav, cauri visam tekstam ir tāds pašlepnuma, pašpietiekamības piegarša. Kāpēc tavs garastāvoklis bija 'saniknots', kad šo tekstu rakstīji? Jo es zinu, ka ne visiem tā ir. ? es dziļi šaubos. Tu vienkārši biji dusmīgs tajā mirklī, rakstīji kaut kādu es-esmu-depresīvs-pikačū tekstu, kurā apvainoji citus, ka viņi nepavada laiku kopā. Nedirs, hm, labi, varbūt tas bija stulbi teikts, tomēr dažreiz man šķiet ļoti infantili, ka cilvēks visu mēra pēc savas mērauklas. Tu šo jautājumu zini tīri no sava skatupunkta, kas nozīmē, ka tas ir tīri subjektīvs viedoklis, man ir visas tiesības tam nepiekrist un to apstrīdēt. Ja nepatīk, raksti privātos tekstus. Jo tam jau te liek savus rakstus, lai citi varētu par to runāt.