atsaukšanās
ai, šīs sajūtas, sajūtas. it kā jau ļoti skaisti pārdzīvot sevī tik daudz, bet tik bail, tik bail. droši vien no tā, ka varētu notikt kā parasti. Martas mamma gan teica, ka būs, jo ceļā esot tā labākā kārts. a ja nu es jau esmu visu sačakarējusi? hvz. runa šobrīd ir par to pašu platonisko mīlu. par citiem gan nē, par citiem man ir vienalga. tagad, starpcitu, gaidu kad Jāniskāviņtur man atbrauks pakaļ. vedīšot uz trilleri. jautājums - vai tas, ka man kājās ir augstpapēžu kurpes, kanēļa smaržas un visas pārējās dāmu muļķības liecina par to, ka mani varētu interesēt trilleris???
diez vai. bet labi, lai jau viņš mēģina. es paskatīšos - uzjautrināšos. tā un vēl nekā nedarīšana ir mani pēdējo dienu hobiji.