made in china
tā vien likās, ka šis būs pirmais pavasaris, kad iztikšu bez mazās pirms-lapu-izplaukšanas-depresijas. jā, taisnība ir, tikai tā vietā nāca mazā apātija, kas, mīļie, nav patīkami.
man tikai vajag mazliet miera. mazliet neredzēt un nedzirdēt tos konjunktūros cilvēkus, ar kuriem kopā tu jūties kā.. nu kā... nu tā kā, kad esi svaigā gaisā, bet blakus kāds dedzina riepas.
nu nekas, kaut ko jau sadomāšu.
tagad par manu kaimiņu. viņš dara visu, ko dara citi. tagad viņam ir platīnblonda brūte, jo visiem basketbolistiem tādas ir! un brūte ir lieliska. tāda sajūta, ka kaut kur Ķīnā ir tādas rūpnīcas, kur štancē basketbolistus un viņu draudzenītes. lūk, šis ir tas gadījums. un visinteresantākais ir tas, ka viņi mīl viens otru. pa īstam! uzjautrinoši redzēt!
un vēl viens šāds piemērs - mana draudzene tikko izšķīrās no 3 gadu ilgām attiecībām. es viņai jautāju - vai tu tomēr vēlies ar viņu atkal būt kopā? protams, ka vēloties, jo viņa taču mīlot un domājot, un dzīvot nevarot! un kas tad ir tas, kas tev visvairāk pietrūkst, kad tas viss beidzās? atbilde bija fantastiska - man pietrūkst tas, ka mani samīļo, sabučo, man pietrūkst sekss un tas, ka ir kāds kam pieglausties, man pietrūkst tas, ka man kāds ir, ko saukt par savu puisi!... jā, acīmredzamas jūtas! jājautā - vai šie cilvēki vispār bija pazīstami? varena mīla, jebkurš to vēlētos!
vai cilvēki maz skatās, ko viņi mīl, vai tikai izliekās, jo tā ir pieņemts? hujviņzin!
noteikti Ķīnā ir arī tāda rūpnīca priekš sarkastiskām brunetēm. a nu, lai ir arī!