patiesības
tā diena ir atkal pienākusi. diena, kad apnikušas nepatiesības, bet tieši nepatiesības, un tās nekādā ziņā nav saistītas ar meliem, jo pret meliem man nav nekas iebilstams. melot ir tikai dabiski, bet nepatiesības... tā ir viena pretīga izlikšanās. un te atkal ir jāsaprot pareizi- man nepatīk mana izlikšanās, man nav nekas pret to, ka kāds cits izliekas. tūdaļ paskaidrošu kāpēc.
pārsvarā cilvēki ir dumji un ... dumji. un es, pēc dabas diplomāte, ļoti cenšos mūs visus pasaudzēt no šīm dumībām, tāpēc tā vietā, lai teiktu: "tu esi nekam nederīgs aprobežots idiots ar zemu morāli, un man ir pajāt tas, ko tu stāsti, jo es tajā neredzu nekādu jēgu, kā arī jēgu no tā, ka tu vispār pastāvi!" es saku: "nu jā, interesanti, katrā ziņā, hhehhhehe!".
sauksiet mani par lišķi? neuzdrošinaties! tas ir citādāk, es vienkārši nevēlos apkaunot, strīdēties un moralizēt attiecīgajā brīdī.
bet tagad gan, pietiks! pietiks arī visādu ctādu ar to saustītu lietu: spīguļu, sintētkas un hhheehehhee mākslīgo smiekliņu. citādāk kļūstu sev par apsmieklu, kad, ieejot kūtī un ieraugot sūdu, sāku raudāt no laimes kā mazs bērns, jo beidzot esmu ieraudzījusi kaut ko patiesu un īstu.