Es gribētu dzīvē paveikt lielas lietas, taču es sapņoju arī par Manolo Blahnik kurpēm. bet ne par to ir stāsts. šodien es ēdu pusdienas, nekas tā īsti negaršoja, bet nevar sūdzēties- paēdusi esmu! lūk, šis fakts man lika atcerēties zābaku piemēru. zābakus nopirkt ir ārkārtīgi grūti, pilni veikali ar visu ko, bet nepatīk nekas. tad vēl cena un krāsa, papēdis un izmērs... tāpēc bieži sanāk tā, ka ZB, un nopērkam tos, kuri atbilst it kā visām prasībām, bet tā īsti līdz galam nepatīk. bet nevar sūdzēties- ir ko vilkt kājās!
bet tas ir aplami! nevajag ēst to, kas tā īsti negaršo, un nevajag pirkt zābakus, ja tie nav tie no sapņa, un pats galvenais - nevajag spēlēt mīlestībās, ja tās īstenībā nav. nevajag. vismaz tāpēc, lai ieturētu labu gaumi.