Taurupe

man vnm, garām ejot, ir paticis skatīties svešos logos, uz sekundes simtdaļu iedomāties, kas tur dzīvo, ko domā, kā jūt? tagad man patīk naktī iziet ārā, uzpīpēt, ar dūmiem gaisā palaist visas savas šīsdienas rūpes un skatīties uz saviem īres dzīvokļa logiem un iztēloties, cik laimīga ģimene tur dzīvo, vai vientuļnieki?

iepērkoties vnm censties izvēlēties pirmo dārzeni, nevis 3 vai 4, jo tā, šim dārzenim, kuru neviens cits neizvēlētos, sniedz attalgojumu par tā dzīvi to apēdot.

Īsākā gada diena tūlīt cauri, Rītdiena jau par minūti garāka.
Ar to arī visus apsveicu.

Apmēram 1/3 daļa no Eiropas budžeta aiziet lauksaimniecības subsīdījās.
https://www.europarl.europa.eu/topics/en/article/20210916STO12704/the-eu-common-agricultural-policy-its-reform-and-future-in-brief

Apmēram 80% no šīm subsīdijām aiziet gaļas un piena industrijām, kuras ir reizes 10 neefektīvākas uzturvērtības/resursu nepieciešamības ziņā, ja salīdzina ar pārtiku, kas tiek iegūta audzējot tikai augus.
https://theconversation.com/over-80-of-the-eus-farming-subsidies-support-emissions-intensive-animal-products-new-study-226853


Totāls aizgalds manā skatījumā. Dārgi un neveselīgi. Ļoti ceru, ka tas pēc iespējas drīzāk mainīsies.

par to, ka iesniedzu savus dažus darbus jaunmarkā. uzliku tiem saprātīgu cenu. taču tas, cik es saņemšu naudiņas pēc visiem atvilkumiem (jaunmarkas un ienākumu nodokļa), manī ieviešs žēlumu.
labāk būtu tos uzdāvinājusi, būtu gandarījums.

šodien izlēmu dzēst šo sūdzambībeli uz rakstāmgalda, bet, kur tad sūdzēšos, nezaudējot sirdij dārgu senu draudzību? man sen jau bija pietrūcis savs cilvēks, kura priekšā nav jāšķiro, ko drīkst un ko nedrīkst teikt, vai vsp runāt, būt.
kad braucām uz Kauguriem pakaļ mantām, viņa teica, ko es no viņas gaidu situācijā kāda bija? (pārdzīvojums par citas "draudzenes" pārmetumiem, ka esmu pavirša pat medikamentu lietošanā, lol) atbildēju, ka neko. vnk hug emo.

jau pāris dienas, arī naktis, domāju par Jovitu. cik jau pagājis? vairāk par 10 gadiem, kopš viņas nav. un par Renāru es domāju izteikti intensīvāk.

un Feju.

vakar tiktokā redzēju (veselu mūžību nebiju atvērusi šo app), ka usa ir patversmes, kurās suņi izvēlas savu cilvēku. cilvēki vnk neizrādot emocijas sēž, tad zālē, pa vienam, tiek palaisti suņi un izvēlas, kurš būs viņa ģimene.
gribētu līdzīgi. bet vispirms uz Atēnām, Romu un Marakešu. vai var visu? vīrs paliek mājās auklēt suni, kamēr es ar dēlu ceļoju 1x gadā. vislabāk būtu divi suņi lauku mājā un divas kazas. dažas vistas. sakņu dārziņš. mieriņš.

ziemeļīrijā jau visas mājiņas izķertas, palikušas par 1000+. rudenī? nākamgad (jau tagad rezervējot)?

tas tā, plūstošas domas, kad vēlos izlikties par jūtošu cilvēku. gribu uz koncertu, kas tagad būs LV?

un šīs brilles man bojā redzi.

Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.

Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.

Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.

Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.

p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.

PiF PAF
Prieks jūs redzēt!

P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.

"Ja vecāki visu dienu sēž pie datora, pēc tam paēd un turpina gulēt uz dīvāna pie seriāla, bērni to pieņem par normu."

https://www.lsm.lv/raksts/vecaki-un-berni/bernu-veseliba/13.12.2025-tris-bernu-mamma-nav-vainigs-ne-laiks-ne-skola-bernu-mazkustigumu-radam-mes.a625593/

"Sāksim kustēties šodien, nevis pirmdien vai pirmajā janvārī."

amerikāņu rep rock...
Šī dziesmiņa man tīri neko patīk, hah

https://open.spotify.com/track/1SlxMFZexm81T0tUK6mwni?si=N6PMBORmQdKzkg7PEdcorQ

Pirms neilga brīža minos gar Vecrīgas makdonaldu pie kura bija pāris cilvēki ar karogiem un mikrofoniem. Tai vietā bieži vien ielu muzikanti uzstājas. Ieinteresēts, braucot tuvāk, mēģinu izlasīt, kas rakstīts uz tuvākā karoga. Kad nonācu blakus, salasīju Jēzus, savukārt vīrietis, kurš turēja karogu, teica mikrofonā - Jēzu, atsaucies. Es, protams, saulaini pasmaidīju un pamāju vīrietim. Turpināju sirsnīgi smaidīt līdz pat akmens tiltam.