Taurupe

"Pētīt, izgudrot un konstruēt var tikai skaidrā."

Acīmredzot ir vesela strīpa ar cilvēkiem, kuri neko par šo apgalvojumu nezina, un ir izmantojuši psihotropas vielas, lai veiksmīgi paplašinātu apziņu, kas viņiem ir ļāvis tikt pie atklājumiem un sapratnēm.
Iespējams, ka apgalvojuma autoram arī būtu kādi uzrādāmi sasniegumi, ja viņš kaut reizi būtu mēģinājis, ko atklāt "neskaidrā" :D Bet to mēs visdrīzāk nekad neuzzināsim.

"The link between altered states and discovery is not new. The chemist August Kekulé famously attributed his discovery of the benzene ring to a waking dream of a snake biting its own tail. Francis Crick openly discussed the role of altered states in helping him visualize the double helix. More recently, computer pioneer Steve Jobs described psychedelic experiences as among the most meaningful of his life, crediting them with shaping his creative intuition.
One compelling example of insight-driven exploration comes from Bruce Damer, whose work on the origins of life has been informed by non-ordinary states of consciousness. A computer scientist and astrobiologist, Damer argues that psychedelics like ayahuasca helped broaden his thinking and contributed to his development of a groundbreaking model of the origin of life."

Sākt analīzēt, ko vispār nozīmē "skaidrā", kad mēs gandrīz visi lietojam psihoaktīvas vielas ikdienā, pat ij netaisos sākt.

ziemošanai laukos nebūtu ne vainas, ja budkā, ar avīzi, sēdētu kāds neitrāls kurinātājs un nemitīgi uzturērētu uguni dzīvu. Tā,es teiktu, ka visu cauru dienu pārvietojos starp dzestriem šķūņiem, centrālo katlu un istabas jotulu, apddzisis ir vai nu viens vai otrs un man nemitīgi ir sodrēji pa seju, nerunājot par rokām.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.

tas, cik "izveseļojusies" vai ne, liecina par manu reakciju uz vienu no viltus profiliem, aiz kuriem sēž viens nelaimīgs cilvēks. mākslīgās drāmas, nesavaldība. un vissenākā patiesība parunā par sūda aiztikšanu.
lai vai cik konfliktu un domstarpību būtu ar vīru, man jāmācās no viņa nostāja pret cilvēkiem, kurus nevēlies savā dzīvē. un pietiek muļķot sevi un citus, ka esmu toleranta vai empātiska, nebūt nē.
šonakt BKUS palātā, turot kartona trauciņu pie bērna mutes, jo jau 3h vemj ar 5-10 min intervālu, viss saliekas pa vietām. tetris!

grūti atgriezties studijās būs arī pēc gada, jo neredzu tam vairs jēgu. 10 gadus mācīties, lai darītu ko?
grūti tikt galā ar kaut kādām sajūtām, kuras pietrūkts. sajūtas, ne cilvēki.
izzviekšanās par savu tizlumu un problēmām, sarunas par ilgām un domām par visuma uzbūvi, iespaidi par kādu mirkli. viens vilnis. kā alkoholiķe, es atgriežos pie savas vīna pudeles, ne tādēļ, ka man šausmīgi garšotu vīns, vai patiktu būt stulbai no reibuma, nē, tas īsais mirklis, kad kļūst silti un tiec visu rēgu samīļots un piedots.

Tad tagad šito sauc par sniegvilksni. Rets un unikāls esot. Kam unikāls, kam ne. Jumtu šķūrētāji un sētnieki to sastop vairākas reizes sezonā, apzīmējums- vēja sapūsts. Gandrīz vienmēr uz jumta ir visādi pakši, kur sniegs līdz ceļiem, kamēr citur jumts cauri spīd.
Sniegvilksnis gan skan interesantāk, turpmāk tā arī teikšu. Bet vispār šogad šo vārdu dzirdu pirmoreiz dzīvē, un mans leksikons nav trūcīgs.
Jūs bijāt dzirdējuši par sniegvilksni?

Ļoti patika viena komiķa viedoklis par komunismu - lieliska ideja, nepareiza suga.

Smukais slepkavnieks ir atkal klāt. Baltmelns ar sārtu degunu, siksniņa uzradusies. Šķiet, pagājušogad, kad senjors nogrāba un apēda balodi pie barotavas, vēl nebija. Nebaidās, izlien pa žogu, un gaida, kad aiziešu, sīkais nelietis. Atradis sev lielisku medību lauku. Tas rozā snuķis viņam piešķir īpaši nevainīgu paskatu. Kaķis, protams.

Ļoti svaigs pētījums. LSD microdosing in major depressive disorder: results from an open-label trial. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0028390825004708

Izskatās cerīgi. While limited by an open-label design and small sample size, this study provides preliminary evidence supporting the safety and feasibility of treating moderate depression with microdosed LSD and underscores a need for further randomised controlled trials.

P. s. Man ir aizdomas, ka antidepresanti ražotājiem šis varētu nepatikt.

Lsmā ienācies jauks raksts par mikrobiomu.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/veseliba/07.01.2026-neredzama-pasaule-musu-zarnas-ka-ediens-maina-mikrobiomu-un-kapec-tas-ir-svarigi.a628733/

Šķiedrvielas, pākšaugi, dārzeņi, pilngraudi, ogas, fermentēti produkti un olīveļļa palīdz vairot "labās" baktērijas un to aizsargājošos metabolītus – īso ķēžu taukskābes.
Pārstrādāta gaļa, saldināti dzērieni, emulgatori un pārsaldināti produkti virza mikrobiomu uz disbiozi – nelīdzsvarotu stāvokli, kas saistās ar iekaisumu.
Dodot mikrobiomam to, kas tam patīk – šķiedrvielas, dārzeņus, dabiskus produktus un mazāk pārmērīgas sterilitātes –, mēs palīdzam ne tikai savām zarnām, bet arī prātam, imunitātei un ilgmūžībai.

Nekas jauns. Ja gribās būt veselīgam, jāēd daudz un dažādi augi. Jāēd "īsta" pārtika. Jāaturās no desas un tml produktiem.

no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.

Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.

Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.

Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.

Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.

Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.

Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.

Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.

Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.