buudas
Šodien redzēju, kā ved prom no Pils ielas mana pirmā darba ēciņu - mazu būdiņu. Nav, nav tā WC, nav. :) Tur mitinājās mans pašreizējais darbs, bet toreiz tā bija pavisam cita sajūta, tiekoties ar cilvēkiem...
Mani pārņēma atmiņas. Likās, ka ved prom daļu manas pagātnes.
It kā aizvilka visas 3 būdiņas, bet tā viena bija manējā - īpašā...
Reizēm es, iedama garām, iemetu aci lodziņos, cerēdama atrast vēl ko no tiem senajiem laikiem, bet diemžēl vēlākie apsaimniekotāji noņēma visas krutās uzlīmes, uzrakstus un kosmopolītisko sajūtu.
Ideāli būtu, ja tai vietā dome uzbūvētu mums jaunu biroju, jo no pašreizējām telpām, pēc triju gadu ilgas uzturēšanās tajās, met mūs ārā.
Dikti jau nu negribas. Turklāt domes pasīvā noskatīšanās uz mūsu pūlēm kaut ko pasākt mani ārkārtīgi apbēdina un sadusmo. Es tam, kā viņu tur, gribētu riktīgi sadot iekšās par tādu attieksmi. :Grrrrrr
bla bla bla, aizrunājos.... :)
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: